Intervija: kam pievērst uzmanību, izvēloties vai mainot apkures sistēmu?

Kādas apkures iekārtas ir pieejamas?

Patlaban apkures sistēmu izvēlē ir ļoti plašs piedāvājums, sākot jau ar visiem zināmajiem un populārajiem malkas, gāzes, šķidrā kurināmā un elektrības apkures veidiem un beidzot ar tādām modernām un “zaļām” iekārtām kā siltumsūknis vai saules paneļi.

Kāda apkures iekārta būtu drošāka izvēle?

No drošības viedokļa var izdalīt divus apkures sistēmas veidus – siltuma radīšanas procesā ir iesaistīta uguns (notiek degšanas process) vai nē. Lielākie riski apkures iekārtām, kur siltuma radīšanā ir iesaistīta uguns:

• Sodrēju veidošanās

  Kurināšanai izmantojot slapju malku vai neļaujot tai pilnībā izdegt, veidojas biezi dūmi, kas ātri aizsērē dūmvadus. Aizdegoties šiem sodrējiem, veidojas ļoti augsta un bīstama temperatūra, kas var pat izkausēt metālu un izraisīt ēkā ugunsgrēku. Jāņem vērā, ka dūmvads nav paredzēts degšanas procesam, bet tikai dūmu izvadīšanai.

• Nepietiekams apkures sistēmas hermētiskums

  Laika gaitā apkures ierīces nolietojas un dūmvadam veidojas izdrupumi vai metāla dūmvadi mēdz izrūsēt. Dūmgāzes var nokļūt ārpus apkures sistēmas un izraisīt ugunsgrēku.

• Izbūves noteikumu neievērošana

  Ugunsdrošības noteikumos ir stingri noteikts ugunsdrošs attālums no apkures ierīces vai dūmvada līdz degtspējīgām konstrukcijām. Ja tas netiek ievērots, degtspējīgās konstrukcijas un materiāli var aizdegties. Ja izbūvējam apkures sistēmu bez degšanas procesa un apkurinām tikai ar elektrību, noteikti būtu jāpārliecinās, vai ēkas elektroenerģijas pieslēguma slodze spēs nodrošināt nepieciešamo jaudu apkures ierīcei.

Kopumā jāsaka, ka visdrošākais apkures veids ir siltumsūkņi un saules paneļi. Šādas apkures ierīces var uzskatīt par mūsdienīgām un videi draudzīgām, taču sākotnējās uzstādīšanas izmaksas var būt augstākas nekā tradicionālajām malkas vai granulu apkures  sistēmām. Šīs apkures ierīces ilgtermiņā finansiāli ir ļoti izdevīgas, jo “kurināmais” ir bez maksas.

Ja apkure nepieciešama īslaicīgi, piemēram, vasaras mājās un vasarnīcās, tad ļoti piemēroti ir gaisa siltumsūkņi. Tie ir krietni lētāki par citām apkures ierīcēm un karstā laikā kalpos kā gaisa kondicionieri.

Kam vēl pievērst uzmanību, izvēloties apkures iekārtu?

Katram apkures veidam ir savi plusi un mīnusi, tāpēc apkures sistēma jāizvēlas, izvērtējot vairākus aspektus:

• Cik daudz laika varēsi veltīt apkurei?

  Ja bieži dodies ceļojumos vai citu iemeslu dēļ bieži neesi mājās, tad piemērotas būs viedās apkures ierīces, kuras var kontrolēt attālināti.

• Cik daudz vietas vari atvēlēt kurināmajam materiālam?

  Cietā kurināmā apkures ierīces tradicionāli tiek kurinātas ar malku, koksnes briketēm vai granulām. Šim kurināmajam materiālam nepieciešama telpa uzglabāšanai, tāpēc cietā kurināmā apkures sistēmu vari izvēlēties tad, ja ir pietiekoši daudz vietas kurināmā materiāla glabāšanai.

• Kad vislabāk veikt apkures sistēmas apkopi?

  Vasara ir īstais laiks pievērsties apkures sistēmas sakārtošanai un apkopei. Vasarā apkures sezona ir beigusies un šajā periodā skursteņslauķi un siltumtehnikas būvspeciālisti ir viegli pieejami. Ja par apkopi atcerēsieties rudenī, var gadīties, ka uz speciālista konsultāciju vai apkopes pakalpojumu būs jāgaida vairākus mēnešus, riskējot ar to, ka apkures sezonu būs jāuzsāk ar nepārbaudītu un netīrītu skursteni un apkures ierīci.

  Plašāk par apkures sistēmu apkopi lasi šeit.

• Ko darīt, ja apkures sistēma ir jāmaina?

  Ja tomēr saproti, ka vecā apkures ierīce ir fiziski un morāli novecojusi un tā ir jāmaina, noteikti jāsāk ar speciālista konsultāciju. Jāapseko esošais dūmvads, jānoskaidro tā tehniskais stāvoklis. Skursteņa galvenais uzdevums ir droši izvadīt bīstamās gāzes, kas rodas, sadegot kurināmajam materiālam.

  Skurstenis ir pats nozīmīgākais elements apkures sistēmā, un ne visas apkures ierīces var pievienot jau esošajam skurstenim. Lai droši izvadītu dūmgāzes ārpus ēkas, ir jāizvērtē skursteņa šķērsgriezuma laukums, garums, tā ģeometrija, uzbūve un nolietojuma pakāpe.

  Neliels piemērs, lai vieglāk būtu saprast skursteņa nozīmīgumu: no viena kilograma malkas veidojas 10 kubikmetri dūmgāzu. Ja ieliekam klēpi malkas, kas sver vismaz desmit kilogramus, skurstenim jāizvada dūmgāzes, kuru tilpums ir 100 kubikmetri.

• Cik bieži jāveic apkures sistēmu apkope?

  No tā, vai un cik regulāri veiksiet apkures sistēmu apkopi, būs atkarīga jūsu mājokļa drošība un apkures sistēmas kalpošanas ilgums, lietderība un efektivitāte. Apkures ierīces un skursteņi jātīra vismaz divas reizes gadā, šo darbu uzticot skursteņslauķim (skursteņslauķu kontaktinformācija atrodamat Latvijas Amatniecības kameras tīmekļvietnē), kurš pēc darba sniegs informāciju par dūmvada un apkures ierīču tehnisko stāvokli un nolietojuma pakāpi. Skursteņslauķis palīdzēs arī ar konsultāciju par pirmajiem soļiem, ar ko jāsāk, lai nomainītu veco apkures ierīci.

  Privātmāju īpašnieki apkures sistēmu apkopi savā mājoklī var paveikt arī paši saviem spēkiem.

Var gadīties, ka ne visas apkures sistēmas būs piemērotas jūsu mājoklim, tāpēc, pirms veikt gala izvēli, ieteicams konsultēties ar būvspeciālistu, kurš specializējies apkures sistēmu projektēšanā un izbūvē.