Kā pasargāt mājokli no ūdens noplūdēm un dārgiem remontdarbiem?

Šķidruma vai tvaika noplūde nav tikai sadzīviska ķibele – tā ir visbiežāk sastopamais mājokļu bojājumu cēlonis, kas dažu minūšu laikā var radīt zaudējumus vairāku tūkstošu eiro apmērā. Pieredze rāda, ka nopietnākās noplūdes parasti sākas ar pavisam nelieliem bojājumiem, kuri netiek laikus pamanīti un novērsti. Kā mazināt šādu negadījumu risku un to radītās sekas?

Visaugstākais noplūžu risks ir ēkās, kurās ir būtiski nolietojušies inženiertīkli un komunikācijas, kā arī tā dēvētajās “trekno gadu” mājās, kas būvētas ātri un taupot uz būvmateriālu rēķina, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs norāda, ka problēmas var radīt arī nepietiekama šo ēku uzturēšana ekspluatācijas laikā. Tomēr viņš uzsver, ka noplūžu risks nav saistīts tikai ar ēkas vecumu: “Arī salīdzinoši jaunos projektos bojājumi var rasties nekvalitatīvas ekspluatācijas, savlaicīgi neatklātu defektu vai inženiersistēmu bojājumu rezultātā. Tāpēc izšķiroša nozīme ir regulārai ēkas tehniskā stāvokļa uzraudzībai un profilaktiskajiem remontdarbiem.”

Plīsusi vai mājdzīvnieka sagrauzta caurule, bojāts dvieļu žāvētājs, veļasmašīna, boilers vai radiators, aizsērējis kanalizācijas stāvvads, atvienojies lokanais pievads virtuvē vai vannasistabā, pārplūdusi vanna vai aizdambējies tualetes pods, kā arī bojājumi aiz flīzēm iemūrētajās ūdens caurulēs… Drošības Akadēmijas eksperti norāda, ka šādos gadījumos noplūžu radītie zaudējumi bieži neaprobežojas tikai ar ierīces remontu, caurules nomaiņu vai kanalizācijas sistēmas iztīrīšanu. Ūdens var sabojāt arī grīdas, sienas, mēbeles un citas mājokļa daļas, kas var ievērojami palielināt remonta izmaksas. Turklāt daudzdzīvokļu namos nereti ir jāatlīdzina arī kaimiņiem nodarītie zaudējumi, ja noplūde skārusi viņu īpašumu.

Interesanti, ka privātmājās noplūdes biežāk izraisa cauruļu bojājumi, bet daudzdzīvokļu namos negadījumi kaimiņu īpašumos, kas saskaņā ar BALTA datiem visbiežāk saistīti ar cauruļu, sadzīves tehnikas bojājumiem un neuzmanīgu rīcību.

Ieteikumi ūdens noplūžu riska novēršanai mājoklī:

  • Regulāri pārbaudi ūdens caurules un to savienojumus ar sadzīves tehniku. Tas ļaus savlaicīgi pamanīt pilēšanu vai mitruma veidošanos.

  • Plāno mājokļa iekārtojumu tā, lai vari brīvi piekļūt ūdens komunikācijām. Tas ir svarīgi gan regulārai galveno savienojumu uzraudzībai, gan bojājumu novēršanai.

  • Regulāri pārbaudi un maini ūdens filtrus, jo to korpusa bojājumi var izraisīt noplūdes.

  • Vismaz reizi 3 līdz 5 gados nomaini lokanās ūdens caurules veļas vai trauku mazgāšanas mašīnai, jo tās mēdz nolietoties un negaidīti plīst.

  • Neatstāj ieslēgtu trauku vai veļas mazgāšanas mašīnu, ja dodies laukā no mājas. Plānojot ilgāku prombūtni, drošāk ir noslēgt ūdens padevi vispār. Šādos gadījumos ieteicams atstāt atslēgas uzticamiem cilvēkiem un informēt kaimiņus par to, kā ar Tevi sazināties, lai avārijas dienesti nepieciešamības gadījumā varētu Tevi sasniegt.

Ieteikumi ūdens noplūžu izraisīto bojājumu samazināšanai:

  • Atrodi noplūdes vietu un noslēdz ūdens padevi, lai novērstu turpmāku ūdens iedarbību. Ja tā ir tuvu elektrības kontaktligzdām, ierīcēm vai vadiem, atslēdz elektrību ūdens skartajās zonās, lai novērstu elektrotraumu un īssavienojuma risku.

  • Novieto zem noplūdes vietas spaiņus, kā arī dvieļus vai citus absorbējošus materiālus, lai iespējami ātri savāktu ūdeni un novērstu tā tālāku izplatīšanos. Ja noplūde ir spēcīga, veic papildu pasākumus, lai novērstu citu bojājumu rašanos, piemēram, pārvieto mēbeles un citas svarīgas lietas uz drošu (sausu) vietu.

  • Izvērtējot noplūdes cēloni un smaguma pakāpi, sazinies ar avārijas dienestu vai speciālistiem, kas var novērst bojājumus. Savukārt, ja mājoklis ir apdrošināts, uzņem fotoattēlus vai video par noplūdi un tās izraisītajiem bojājumiem, ko iesniegt apdrošināšanas sabiedrībai.

  • Kad noplūde ir likvidēta, rūpīgi izvēdini skarto zonu, lai novērstu pelējuma veidošanos. Izmanto ventilatorus un mitruma savācējus, lai paātrinātu telpas žūšanas procesu.

 

Vai zināji, ka eksistē ūdens noplūdes detektori? Šīs ierīces spēj konstatēt pat minimālas mitruma līmeņa izmaiņas un brīdināt par noplūdi, pirms tā izraisījusi plašus bojājumus. Tās ieteicams uzstādīt vietās, kur ūdens noplūžu risks ir visaugstākais, piemēram, pagrabā, vannasistabā, virtuvē, veļas telpā, kā arī pie ierīcēm, kuru darbībai nepieciešams ūdens: ūdens sildītājiem, veļas un trauku mazgājamām mašīnām. Šie detektori ziņo par noplūdēm ar īpašu skaņas signālu vai nosūta paziņojumu uz mobilo telefonu ar caur mobilo lietotni. Pieslēdzot tos jau esošai apsardzes sistēmai, ziņu par noplūdi saņemsi ne vien Tu, bet arī apsardzes dienests.

Drošības Akadēmijas eksperti norāda, ka mūsdienās ir pieejami ne tikai viedie drošinātāji elektrodrošības risku mazināšanai mājoklī, bet arī noslēgventiļi, kuri avārijas situācijās noslēdz ūdens padevi automātiski pat tad, ja neviena nav mājās. Lai uzzinātu vairāk par to, kā kopt santehinku ikdienā, lasi interviju ar uzņēmuma “Carlsrom” ekspertu.