Praktiski padomi drošai atpūtai pilsētā

Pastāv uzskats, ka pilsētā atpūsties nav iespējams. Pieredze gan liecina par pretējo – ir gana daudz iespēju izvēdināt galvu, sakopot domas un uzlādēt savas iekšējās baterijas iespējams arī urbānā vidē. Lai arī kuru no tām izvēlētos Tu – izzinošu ekspedīciju uz muzeju, gardu pikniku vai rāmu pastaigu parkā, aktīvas pērļu medības tirdziņos, jestras dejas zaļumballēs, sirsnīgu izdziedāšanos koncertos, laiskas saules peldes pilsētas pludmalē utt. – ir svarīgi atcerēties, ka par drošību atpūtas laikā ir jādomā vienmēr un visur. Arī pilsētā!

Drošības Akadēmijas eksperti ir sagatavojuši praktisku ceļvedi drošai atpūtai pilsētvidē, lai Tu vari izbaudīt vasaru bez raizēm, neierobežojot sevi.

Ne viss zaļais ir 100% drošs

Pikniks vai grāmatas lasīšana koku pavēnī, aktīvas spēles zālienā – kvalitatīva atpūta parkā iespējama gan solo režīmā, gan divatā, gan arī plašākā draugu vai radu lokā. Tiesa, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, pirms noklāt zemē segu vai iebrist mīkstajā zāles paklājā basām kājām, pārliecinies, ka izvēlētajā vietā un tās tiešā tuvumā zemē nav atrodami bīstami priekšmeti, piemēram, stikla lauskas vai pat izlietotas šļirces.

Tāpat ņem vērā, ka parku apstādījumos var būt augi, kas, neraugoties uz krāšņajiem ziediem un reibinošo smaržu, ir bīstami, un šajā gadījumā runa nav tikai par parka rozēm, kuru kātus klāj asi dzelkšņi. Piemēram, zilā kurpīte, eņģeļtaure un maijpuķīte ir starp augiem, kurus ieteicams baudīt tikai ar acīm, jo tie satur toksiskas vielas, kas mums – cilvēkiem – var radīt visnotaļ nopietnus izaicinājumus veselības jomā.

Jāpiebilst, ka tā dēvētais krāšņumaugu “melnais saraksts” ir arī mūsu četrkājainajiem mīluļiem, bet īpaši suņiem, kas parkos ir gana bieži viesi. Mājdzīvnieki īpaši jāuzmana acāliju, krokusu, narcišu, liliju un rododendru tuvumā. Alerģisku reakciju, gremošanas traucējumus un saindēšanos viņiem var izraisīt arī dažādi apstādījumu kopšanā izmantotie augu aizsardzības līdzekļi un atkritumu urnās izmestās pārtikas atliekas (tās var būt atrodamas arī apstādījumos un krūmos), tādēļ neatstāj savu mīluli bez uzraudzības ne mirkli! Pat pēc cukurvates un saldējuma, kas ir “tepat aiz stūra”, drošāk būs doties kopā.

Pilsētu pludmales – ne tikai saule, ūdens un smiltis

Vasaras sezonā pilsētas pludmales piedzīvo strauju apmeklētāju pieplūdumu, jo iespēja apvienot aktīvu vai laisku atpūtu ar iespēju iegūt skaistu iedegumu vilina daudzus. Īpaši tveicē, kad kūp ne tikai āda, bet arī asfalts, tāpēc zelta vērtē ir jebkura iespēja atveldzēties. Šādos gadījumos pat iespēja izbaudīt “siļķe mucā” efektu nešķiet nekas ārkārtējs.

Ņem vērā, ka uz atpūtu pilsētas pludmalēs un uz atpūtu pie ūdens ārpus pilsētām ir attiecināmi vieni un tie paši drošības principi. Daži ievērības cienīgi fakti:

Pludmalē iegūt saules dūrienu un saules apdegumus var ātrāk nekā citviet, jo ūdens atvēsina ādu, tāpēc Tu nejūti, cik spēcīgi uz to saule iedarbojas patiesībā. Tāpat ūdens virsma atstaro saules starus, līdz ar ko Tu saņem ultravioleto starojumu ne tikai tieši no saules, bet arī no ūdens.
Peldkostīma un peldbikšu krāsai var būt izšķiroša nozīme cilvēka dzīvības glābšanā. Izpētīts, ka drošākā krāsa ir neona oranža. Un kādā krāsā ir Tavs peldtērps?
Gauja, kuras krastos ir ierīkotas vairākas pilsētu pludmales, tiek uzskatīta par vienu no bīstamākajām upēm Latvijā galvenokārt spēcīgo straumju un mainīgās gultnes dēļ?

Drošības Akadēmijas eksperti arī iesaka nēsāt pludmalēs apavus, jo tā Tu pasargāsi pēdas no brūcēm, ko var radīt uzkāpšana uz stikla lauskām, gliemežvākiem, metāla elementiem un citiem asiem priekšmetiem. Šādi savainojumi ir ne tikai sāpīgi, bet var arī radīt infekcijas risku, tāpēc rūpīgi pārbaudi smiltis vietā, kur plāno klāt dvieli, celt ar bērniem smilšu pili vai spēlēt ar draugiem pludmales volejbolu. Vēl vairāk – ja pamani šādus priekšmetus zemē, nepaej tiem vienaldzīgi garām! Pacel tos un izmet tuvākajā atkritumu tvertnē vai ziņo par tiem glābējiem. Tā Tu parūpēsies ne vien par citu atpūtnieku drošību, bet arī savu nākotnes drošību, jo nākamajā pludmales apmeklējuma reizē Tu šos bīstamos priekšmetus vari nepamanīt.

Strūklaku valdzinājuma ēnas puses

Pilsētnieki tveicē mēdz meklēt veldzi ne tikai oficiālajās peldvietās, bet arī strūklakās. Īpaši iecienītas tās ir bērnu un pusaudžu vidū. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka strūklakas nav publiskās dušas vai peldbaseini – tās lielākoties nav paredzētas peldēm un rotaļām, līdz ar ko to izmantošana šiem mērķiem var būt bīstama. Piemēram:

Lai arī strūklakām tiek nodrošināta regulāra apkope un tajās ir uzstādīti filtri, lielākajā daļā strūklaku netiek nodrošināta ūdens cirkulācija. To ūdens var saturēt ķīmiskas vielas – dezinfekcijas līdzekļus, eļļas u.c., kas kairina ādu un izraisa alerģiskas reakcijas.
Karstā laikā ūdens strūklakās mēdz sastāvēties, kas veicina baktēriju (piemēram, legionellu) un citu mikroorganismu attīstību. Tāpat sastāvējies ūdens padara strūklakas gultni slidenu, palielinot paslīdēšanas risku.
Strūklaku konstrukcijas mēdz būt visai sarežģītas – ar asiem stūriem un spraugām, kurās var viegli paklupt vai iesprūst. Turklāt strūklakās bieži darbojas elektriskās iekārtas – sūkņi, apgaismojums u.c., kuru bojājuma gadījumā ūdens prieku baudīšana var rezultēties ar elektrošoku.

Starp citu, atsevišķu Latvijas pašvaldību – Rīgas, Liepājas, Jelgavas, Valmieras u.c. – saistošie noteikumi nosaka aizliegumu peldēt strūklakās. Par šāda aizlieguma pārkāpšanu var tikt piemērots naudas sods.

Mazi cilvēki – liela atbildība

Burzma un skaļi trokšņi var radīt apjukumu ikvienam, bet īpaši bērniem, tāpēc, dodoties uz pilsētas svētkiem, tirdziņiem un citiem publiskiem pasākumiem kopā ar bērniem, mazbērniem vai krustbērniem, ir vērts savlaicīgi izrunāt rīcību neparedzētās situācijās, tostarp vienoties par tikšanās vietu gadījumos, ja kāds noklīst. Vienlaikus ir svarīgi paskaidrot bērnam, pie kā vērsties, ja nepieciešama palīdzība. Policistiem būtu jābūt šo drošo personu saraksta augšgalā, tāpēc neizmanto policistus bērna iebiedēšanai ikdienā – tas var radīt viņam bailes un apjukumu brīdī, kad palīdzība būs patiešām nepieciešama!

Sirdsmieram ieteicams ielikt bērnam kabatā vai piestiprināt pie apģērba zīmīti ar vecāku tālruņa numuriem. Tāpat bērnus var aprīkot ar GPS izsekošanas ierīcēm, kas mēdz būt ļoti dažādas – sākot ar pavisam diskrētiem risinājumiem, kurus ērti ielikt kabatā, iesiet kurpju šņorē vai iepīt bizē un beidzot ar viedpulksteņiem. Lai arī šo ierīču pamatideja ir viena – nodrošināt attālinātu bērnu uzraudzību, to funkcionalitāte atšķiras. Piemēram, dažas ierīces ļauj noteikt bērna atrašanās vietu reāllaikā, nosūtīt SOS ziņojumu, veikt zvanu un iestatīt tā saucamo drošo zonu, kuras pārkāpšanas gadījumā vecāki saņem brīdinājumu.

Par bērnu drošību ir būtiski atcerēties dažādu atrakciju un rotaļu laukumu apmeklējumu laikā, turklāt ne tikai svētkos, bet arī ikdienā. Dažas lietas, ko ir vērts ņemt vērā:

Drošas atrakcijas ir tādas, kuras ir piemērotas bērna vecumam un fiziskajām spējām, kā arī ir stabilas un nav bojātas.
Slidkalniņi ir domāti šļūkšanai lejup, nevis kāpšanai augšu. Ignorējot šo noteikumu, bērns var nokrist, viņam kāds cits bērns var uzšļūkt virsū u.tml.
Braukšana ar velosipēdu vai skrejriteni rotaļu laukumā var radīt sadursmes risku, tāpēc šādas aktivitātes labāk īstenot tām paredzētajās vietās.

Drošu paradumu spēks

Apmeklējot pilsētas svētkus un citus publiskus pasākumus, ir vērts rūpīgi izpētīt ne vien pasākuma programmu, bet arī tā norises vietas karti un noteikumus. Tas Tev palīdzēs vieglāk orientēties pasākuma teritorijā, tostarp nepieciešamības gadījumā ātrāk atrast izeju un palīdzības punktus. Vienlaikus Tev nebūs jāpiedzīvo materiāli zaudējumi, jo ir pasākumi, kuros nedrīkst ienest ne vien ēdienu un dzērienu, bet arī lietussargus.

Neaizmirsti arī par savu mantu drošību, jo garnadžiem šādi pasākumi, kuriem raksturīga burzma, ir pļaujas laiks garnadžiem. Pirmkārt, nēsā somu priekšpusē, nevis uz muguras. Otrkārt, nenēsā vērtīgas lietas, tostarp maku un mobilo telefonu, kabatās, īpaši vaļējās. Treškārt, neatstāj savas mantas (arī dzērienu) bez uzraudzības. Visbeidzot, ceturtkārt, parūpējies par mājokļa drošību pat tad, ja dodies laukā vien uz stundu vai divām, īpaši lielāku pasākumu laikā, tostarp:

aizver durvis un logus (arī tad, ja dzīvo augstākos stāvos);
nepublicē aktīvi sociālajos medijos informāciju par to, ka esi ārpus mājām, īpaši, ja no tiem var skaidri noprast, ka prombūtne būs ilgāka par pāris stundām;
pārliecinies pirms promiešanas, ka izslēgtas ir gan gaismas, gan arī plīts un gludeklis, kā arī iespēju robežās atvieno no elektrotīkla ierīces, kuras netiek izmantotas.

Rūpējoties par savu drošību, izvairies no konfliktsituācijām. Neiesaisties asās diskusijās ar personām, kuras uzvedas izaicinoši un/vai acīmredzami atrodas apreibinošu vielu ietekmē. Ievēro arī piesardzības pasākumus komunikācijā ar svešiniekiem, īpaši, ja viņi piedāvā Tev kādu dzērienu. Lai arī jaunas pazīšanās par ļaunu nenāk, tieši ar draudzīgiem žestiem nekrietni nodomi tiek maskēti visbiežāk.

Drošības Akadēmijas eksperti atgādina – droša atpūta nozīmē nevis ierobežojumus, bet gan iespēju justies mierīgi un izbaudīt atpūtas mirkļus par visiem 100%!