Pirts rituālu spēks: kā izmantot senču gudrības droši?

Atpūta veselība

Vieniem pirts ir miera osta – vieta, kur relaksēties un atjaunoties, kamēr citiem – veids kā “izsvīst stresu”, izklaidēties vai stiprināt imunitāti. Lai arī kāds būtu tās apmeklējuma mērķis, ir svarīgi atcerēties, ka pirts rituāli rada ievērojamu fizisku izaicinājumu ķermenim, ko ne katrs spēj izturēt. Arī apdegumu un traumu gūšanas risks ir gana augsts. Lai šie rituāli sniegtu pievienoto vērtību kā miesai, tā garam, ir svarīgi ievērot piesardzības pasākumus.

Ar mērķi  noskaidrot, kā pērties droši un gudri, lai neiedzīvotos traumās vai citos veselības sarežģījumos, Drošības Akadēmijas eksperti aicināja uz sarunu pieredzējušu sava aroda meistaru – pirtnieku Jāni Pavloviču. Viņš norāda, ka galvenais priekšnoteikums veiksmīgam pirts apmeklējumam ir apzinātība un cieņa pret savu ķermeni. Šāda pieeja palīdz labāk sajust robežas un nepārslogot sevi, savu organismu. Vienlaikus tā sekmē dziļāku muskuļu atslābināšanos un emocionālu atbrīvošanos, kas padara kopējo pirts apmeklējuma pieredzi harmoniskāku.

Dažādām pirtīm atšķirīga iedarbība

Ja agrāk Latvijā plaši izplatītas bija tā dēvētās melnās pirtis un lauku pirtis, pateicoties globalizācijai un dažādu kultūru mijiedarbībai, mūsdienās iespējas izbaudīt pirts rituālus ir daudz plašākas:

  • Somu pirts jeb sauna – sausa, karsta pirts (līdz 110°C), kas piemērota ķermeņa attīrīšanai, muskuļu atslābināšanai un imunitātes stiprināšanai.

  • Tvaika pirts – mitra un mēreni karsta (40 – 50°C), kas īpaši piemērota elpceļu veselības uzlabošanai, ādas attīrīšanai un relaksācijai.

  • Japāņu pirts – karsta koka vanna ar ūdeni (līdz 50°C), kas veicina vielmaiņu, uzlabo asinsriti un nervu sistēmas darbību.

  • Infrasarkanā pirts – maiga, dziļi sildoša pirts (parasti 40 – 60°C), kas veicina detoksikāciju, uzlabo asinsriti, mazina muskuļu un locītavu sāpes, kā arī mazina stresu. Īpaši piemērota cilvēkiem, kuri slikti panes augstu temperatūru tradicionālajās pirtīs.

  • Lauku vai tradicionālā pirts – mitra, karsta pirts (parasti no 60°C un uz augšu, augsts mitrums), kas piemērota gan ķermeņa attīrīšanai, gan relaksācijai, gan kārtīgam pērienam ar pirts slotām.

Pirms doties pirtī, ir svarīgi atcerēties, ka katrs pirts veids iedarbojas uz cilvēka fizisko un emocionālo labsajūtu atšķirīgi. Šo “efektu” nosaka vairāki faktori – gan mūsu veselības stāvoklis, gan pirts apmeklējumu intensitāte, individuālā karstuma izturība u.tml. Piemēram, cilvēkam ar jebkurām sirds un asinsvadu problēmām uzturēšanās karstā saunā var radīt pārslodzi. Savukārt tiem, kuri pirti apmeklē reti vai dara to pirmo reizi, intensīvs un garš pirts seanss var izraisīt reiboni vai pat ģīboni. Lai samazinātu drošības riskus, ir svarīgi izvēlēties pirts veidu, kas vislabāk atbilst Tavām konkrētā brīža iespējām, vajadzībām un veselības stāvoklim.

Mērenība ir svarīgāka par izturību

Lai gan pirts rituāliem ir daudz priekšrocību, līdzīgi kā daudzās citās jomās, arī šeit būtiska ir mērenība un piesardzība. Bieži vien Tavu pašsajūtu un veselību var būtiski ietekmēt pat šķietami nenozīmīgi sīkumi:

  • Uzturoties pirtī pārāk ilgi, ķermenis var pārkarst, līdz ar ko Tev var noreibt galva, piemesties slikta dūša, kā arī Tu vari zaudēt samaņu. Kā norāda pirtnieks: “Ja galvā parādās doma “pacietīšos vēl minūti”, tā ir droša zīme, ka ir laiks doties laukā no pirts. Mūsu organisms šādā veidā signalizē, ka ir sasniegta tā izturības robeža.”

    IETEIKUMS: Pirts nav tā vieta, kur kaut ko pierādīt sev vai citiem. Tajā ieteicams karsēties ne ilgāk par 10 – 15 minūtēm vienā reizē. Starp seansiem vai noslēgumā var atdzesēties, piemēram, vēsā dušā, ezerā (bet tas jādara ļoti lēni) vai vienkārši svaigā gaisā, kā arī dzert tēju, minerālūdeni, lai novērstu organisma atūdeņošanos. Savukārt pirms pirts apmeklējuma ieteicams sagatavot ķermeni karstuma izaicinājumam, to iesildot ar vieglām kustībām, ieejot siltā dušā, u.tml.

  • Saskarsme ar sakarsētiem priekšmetiem, piemēram, krāsni, akmeņiem, sveķiem kā arī tvaiku un karstu ūdeni, var radīt nopietnus apdegumus.

    IETEIKUMS: Izvairies no tieša kontakta ar karstām virsmām. Piemēram, pirms sēsties uz lāvas, krēsla utt., paklāj apakšā dvieli. Tāpat nelej uz nokaitētajiem krāsns akmeņiem dzērienus ( alu, limonādi u.c.) vai aromātiskas vielas ar nezināmu sastāvu – tās var radīt toksisku tvaiku, kas kairina acis un pat apdedzina elpceļus, kā arī ilgākā laika periodā izraisa saindēšanos. Īpaši bīstamas var būt eļļas ar sintētiskām smaržvielām un alkoholu saturoši šķīdumi. Ja vēlies pievienot pirtij patīkamu aromātu, izvēlies drošas alternatīvas, piemēram, dabīgas ēteriskās eļļas – priedes, eikalipta, lavandas – lietojot tās tikai vai nu nedaudz pievienojot slotu ūdenim, vai atsevišķā traukā, bet nekādā gadījumā nelejot uz akmeņiem.

  • Pirts rituālu ietekmē var saasināties hroniskas saslimšanas. J.Pavlovičs norāda, ka visbiežāk riska grupā ir cilvēki vecumā virs 60 gadiem, kuriem ir asinsvadu, sirds, nieru, diabēta vai elpceļu problēmas, kā arī cilvēki ar paaugstinātu ķermeņa svaru, īpaši tie, kuru ķermeņa masas indekss pārsniedz 35.

    IETEIKUMS: Ja Tev ir hroniskas saslimšanas, konsultējies par pirts apmeklējumu regularitāti un intensitāti ar ārstu. Izvērtē savu pašsajūtu pirms katra pirts apmeklējuma arī tad, ja Tev nav šādu saslimšanu. Tavs ķermenis var būt noguris pat tad, ja Tev konkrētajā brīdī ir lielisks noskaņojums, līdz ar ko tā reakcija uz dažādiem pirts rituāliem var būt neprognozējama.

  • Alkohols un pirts ir ļoti bīstama kombinācija, turklāt ne tikai tāpēc, ka alkohols ietekmē koordināciju, līdzsvaru un iemidzina uzmanību, tā palielinot nelaimes gadījumu risku. Tas veicina arī organisma atūdeņošanos un ietekmē subjektīvu karstuma un savu spēju novērtējumu – esot pirtī, cilvēks nejūt, ka ķermenis pārkarst, bet, izejot no tās, nejūt aukstumu. Ievērojamus riskus rada arī enerģijas dzērienu lietošana, jo tie satur kofeīnu, kas var veicināt organisma pārslodzi.

    IETEIKUMS: Lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem, atturies no alkohola lietošanas pirms pirts apmeklējuma un tā laikā. Tā vietā dzer ūdeni vai zāļu tējas ar vai bez medus. Tiesa, neaizmirsti par mērenību, jo pārmērīgi liels tīra ūdens daudzums var izskalot no organisma mikroelementus, radot tam papildu slodzi. No zāļu tējām īpaši ieteicamas ir īpašas pirts tējas, kuras nopērkamas aptiekās. Savukārt dzeramajam ūdenim garšas uzlabošanas nolūkā vari pievienot citronu, laimu, cidoniju, ogas – svaigas piparmētru lapas u.tml.  

  • Dodoties pirtī pēc kārtīgas maltītes, ir grūti izbaudīt pirts rituālu pilnvērtīgi, jo smaguma sajūta vēderā neļauj atslābināties, var radīt diskomfortu, kā arī ķermenis enerģiju novirza gremošanai nevis dzesēšanas procesiem. Tas var izraisīt galvassāpes, nelabumu vai pat reiboni.

    IETEIKUMS: Pēdējo maltīti ieteicams ieturēt aptuveni 1,5-2 stundas pirms došanās pirtī. Izvēlies vieglus un sabalansētus ēdienus.

  • Galva var pārkarst ne tikai saulē – augstas temperatūras ietekmē tas var notikt arī pirtī.

    IETEIKUMS: Lai palielinātu pirts apmeklējuma komfortu ieteicams izmantot pirts cepuri, pieredzējuši pirtsmīļi tās maina bieži vai velk pat vairākas uzreiz. Tā aizsargā ne vien galvu, bet arī pasargā matus no izžūšanas. Īpaši ieteicamas šīs cepures ir bērni.

  • Lai gan atvēsināšanās ledusaukstā dušā vai ieiešana āliņģī pēc karsēšanās pirtī palīdz stiprināt imunitāti un uzlabot asinsriti, šādas procedūras ne vienmēr ir drošas un ne visiem ieteicams. Piemēram, straujas ķermeņa temperatūras izmaiņas var izraisīt asinsspiediena svārstības (uz tām īpaši jutīgi ir cilvēki ar pazeminātu asinsspiedienu), kas nereti beidzas ar ģīboni. Strauja atdzišana var izraisīt aukstuma šoku, kas var radīt grūtības elpot un pat sirdsdarbības apstāšanos. Savukārt, lecot āliņģī, iespējams satraumēties, atsitoties vai sagriežoties pret tā malu, kā arī pakļūt zem ledus un noslīkt.

    IETEIKUMS: Pirms doties aukstumā (dušā, sniegā, ūdenī) pēc kārtīgas izkarsēšanās pirtī, ieklausītes savā ķermenī un darīt to pakāpeniski. Ja izmanto dušu, drošāk ir atvēsināties remdenā, nevis ledainā ūdenī. Savukārt, ja dod priekšroku āliņģim, ieteicams ieiet ūdenī un iziet no tā pa kāpnītēm no stabilas malas, turklāt noteikti citu cilvēku klātbūtnē.

Mobilās pirtis – drošas, ja tās izmanto apdomīgi

Latvijā aizvien lielāku popularitāti iemanto mobilās pirtis, kas ir ne vien ērti pārvietojamas, bet arī ātri uzstādāmas, viegli pielāgojamas gan vietai, gan vajadzībām. Lai arī tās nereti atgādina trauslas būdiņas no pasakas par trīs sivēntiņiem, īpaši telts veida pirtis, J.Pavlovičs uzsver, ka šīs pirtis var būt pat savā ziņā drošākas par stacionārajām, īpaši, ja runa ir par dūmgāzēm. Proti, šādās pirtīs dūmgāzu veidošanās risks būtiski samazinās, jo krāsns ir ērti apskatāma no visām pusēm, līdz ar ko laikus iespējams pamanīt plaisas un citus defektus.

Vienlaikus nevar aizmirst par citiem drošības aspektiem. Piemēram, par konstrukcijas stabilitāti (šīs pirtis vēlams uzstādīt uz līdzenas virsmas un nostiprināt, lai tās neietekmē lielākas vēja brāzmas). Būtiska loma ir arī regulārai ventilācijai un pastiprinātai temperatūras kontrolei

Ventilācija ir viena no galvenajām telts veida pirts priekšrocībām – to iespējams izvēdināt ļoti ātri. Piemēram, vasarā pilnvērtīgai gaisa apmaiņai pietiek ar 2 minūtēm.

Rezumējot iepriekš minēto, pirtnieks atgādina – pirts apmeklējumam ir jārada patīkamas sajūtas un emocijas, nevis sāpes un diskomforts, tāpēc ir svarīgi ieklausīties savā ķermenī un ievērot elementāru drošību!