Kā pasargāt mājdzīvnieku no saaukstēšanās?

Rudens lietavas, ziemas sals un pavasara mitrums var negatīvi ietekmēt gan suņu, gan kaķu veselību. Lai pasargātu savu mīluli no saaukstēšanās un citām ar sezonu maiņu saistītām veselības likstām, svarīgi ir ne vien ievērot profilakses pasākumus, bet arī prast atpazīt pirmos saslimšanas simptomus. Tieši savlaicīga un atbilstoša rīcība nosaka to, cik sekmīga būs ārstēšana.

Mājdzīvnieki, gluži tāpat kā cilvēki, ir visnotaļ uzņēmīgi pret laikapstākļu maiņu un gaisa temperatūras svārstībām, liecina gan vetārstu novērojumi, gan arī apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati. Būtiski, ka saaukstēšanās suņiem un kaķiem parasti sākas nemanāmi – bez izteiktām vai dramatiskām pazīmēm. Nav arī vienas konkrētas pazīmes, kas viennozīmīgi liecinātu par suņa vai kaķa saaukstēšanos – simptomi var būt dažādi, turklāt tie bieži vien kombinējas. Tāpēc Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes pasniedzēja un praktizējoša veterinārārste Anta Tīrmane uzsver, ka ļoti svarīgi ir pamanīt pat šķietami nelielas izmaiņas mīluļa pašsajūtā vai uzvedībā.

Lai četrkājainais draugs justos labi un saglabātu možu garu jebkurā sezonā – arī rudenī un ziemā, Drošības Akadēmijas eksperti un A.Tīrmane iesaka pievērst uzmanību vairākām lietām, uzsverot, ka arī sīkumiem ir nozīme.

Trauksmes zvani jāzvana ne tikai klepus gadījumā

Starp tipiskākajām pazīmēm, kas var liecināt par to, ka mājdzīvnieks ir saaukstējies vai saķēris kādu citu elpceļu slimību, tostarp bronhītu vai gripai līdzīgu vīrusa saslimšanu:

• apātija un nogurums – mīlulis kļūst neierasti mierīgs, atsakās spēlēties vai nevēlas doties pastaigā;

• sauss vai mitrs klepus, kas var pastiprināties pie fiziskas slodzes;

• caurspīdīgi vai duļķaini izdalījumi no deguna vai acīm;

• izmaiņas ēšanas paradumos – dzīvnieks ēd mazāk nekā ierasts vai pilnībā atsakās no barības;

• samazināta slāpju sajūta – dzīvnieks dzer mazāk nekā ierasts.

Drošības Akadēmijas eksperti un A.Tīrmane ir vienisprātis – neviena no iepriekš minētajām pazīmēm nav uzskatāma par “nevainīgu” – tās visas ir pietiekams iemesls pieteikt mājdzīvniekam vizīti pie vetārsta. Steidzama rīcība nepieciešama gadījumos, kad mīlulis pilnībā atsakās no barības ilgāk par vienu dienu vai viņam ir novērojama apgrūtināta elpošana, par ko var liecināt: izstiepts kakls, elsošana un acīmredzama vēdera iesaiste elpošanas procesā.

Kavēšanās vari izmaksāt dārgi

Lielākā kļūda, ko suņu un kaķu saimnieki mēdz pieļaut, konstatējot, ka mīlulis varētu būt apslimis, ir nogaidīšana ar domu “iespējams, tas nav nekas nopietns” (vēlme pavērot situāciju) vai ārstēšanas uzsākšana mājas apstākļos. Taču, kā uzsver veterinārārste, jo ātrāk tiek uzsākta ārstēšana, jo mazāks ir risks, ka slimība progresēs un radīs sarežģījumus, piemēram, izraisīs komplikācijas.

Šajā sakarā ir svarīgi atcerēties, ka daudzu slimību ierosinātāji parasti ir vīrusi. Ja ārstēšana tiek uzsākta novēloti, vīrusu infekcijas bieži paver durvis bakteriālām komplikācijām, kuru ārstēšana prasa jau nopietnākus līdzekļus, tostarp antibiotikas. Savukārt laicīga vizīte pie veterinārārsta ne tikai uzlabo mājdzīvnieka atveseļošanās iespējas, bet arī palīdz izvairīties no nevajadzīgs antibiotiku lietošanas. Tas ir būtiski arī plašākā kontekstā – antibiotiku rezistence ir globāla problēma, kas skar ne tikai cilvēkus, bet arī dzīvniekus.

Citiem vārdiem sakot – labāk vest dzīvnieku pie veterinārārsta ar aizdomām par saslimšanu, kas vēlāk izrādās nepamatotas, nekā gaidīt līdz brīdim, kad situācija kļūst akūta, kas ne tikai rada lieku stresu dzīvniekam un saimniekam, bet arī var radīt lielus finansiālus izdevumus.

Saslimšanu var novērst, ievērojot vienkāršus profilakses pasākumus:

• Sabalansēts uzturs. Nodrošini savam mīlulim kvalitatīvu, vecumam un veselības stāvoklim atbilstošu barību. Ja nepieciešams, konsultējies ar mājdzīvnieku barošanas speciālistu, kurš vai kura izstrādās personalizētu svaigbarošanas plānu.

• Izvairīšanās no infekcijas avotiem. Parki, veterinārklīniku teritorijas, izstāžu halles un citas vietas, kur uzturas daudzi dzīvnieki, var būt potenciāli infekcijas perēkļi, tāpēc iespēju robežās ierobežo sava mīluļa kontaktu ar svešiem dzīvniekiem sezonas slimību laikā.

• Aizsardzība pret parazītiem. Parazīti vājina ne vien cilvēka, bet arī dzīvnieka imūnsistēmu, padarot viņu uzņēmīgāku pret infekcijām. Ņem vērā – Tavam mīlulim ir nepieciešama regulāra attārpošana arī tad, ja viņš pārsvarā dzīvojas pa māju un ārpus mājas Tu viņu nēsā rokās, īpaši šim nolūkam paredzētā somā u.tml.

• Minimāls stress ikdienā. Stress būtiski palielina mājdzīvnieka organisma uzņēmību pret dažādām infekcijām, tāpēc nodrošini savam mīlulim stabilu vidi, regulāras fiziskās aktivitātes, pietiekami daudz kvalitatīvas atpūtas un emocionālo drošību. Īpaši nozīmīga loma kaķu un suņu imunitātes stiprināšanā ir ikdienas rutīnai. Paredzama dienas kārtība uzlabo gremošanu, miega kvalitāti un vispārējo veselību, tā palielinot dzīvnieka spēju pretoties slimībām.

• Aizsardzība pret aukstumu. Nodrošini savam mīlulim siltu un sausu guļvietu. Aukstā laikā saīsini jūsu kopīgo pastaigu ilgumu un velc viņam specializētu apģērbu – tas nav paredzēts tikai īsspalvainu un miniatūru suņu komfortam.

• Vakcinācija. Lai gan neviena vakcīna nenodrošina 100% aizsardzību pret saslimšanām, tās stiprina mājdzīvnieku imunitāti un palīdz viņiem efektīvāk cīnīties, ja saskaroties ar noteiktiem vīrusiem. Piemēram, suņu klepus vakcīna īpaši ieteicama dzīvniekiem, kuri bieži uzturas vietās ar augstu suņu koncentrāciju – izstrādēs, treniņu laukumos u.tml. Savukārt vakcīnas kaķiem pret dažādām augšējo elpceļu infekcijām, piemēram, kaķu herpes vīrusu, ieteicamas gan mājas kaķiem, gan arī kaķiem, kuri tiek laisti ārā, jo šīs infekcijas var tikt ienestas mājās ar cilvēku apaviem un apģērbu.

Lai arī cik rūdīts būtu Tava mīluļa organisms, viņa labsajūta un veselība ļoti lielā mērā ir atkarīga no Tevis. Tieši mazas rūpes un uzmanība ikdienā var pasargāt jūs abus kopā un katru atsevišķi no nopietniem izaicinājumiem tuvākā vai tālākā nākotnē, tāpēc stiprināsim viņa veselību kopā!