Droši vien nedroši: #4 – Vai dzīvokļi ir jāpieskata vairāk nekā privātmājas

Pieredze rāda, ka negadījumi notiek kā daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, tā arī privātmājās. Atšķiras tikai to mērogs. Proti, dzīvojot dzīvoklī, ir svarīgi paturēt prātā, ka tas nav vientuļa sala okeānā – atlikti lēmumi par kopīpašuma uzlabošanu, ikdienas neuzmanība un nelegālas pārbūves var radīt nopietnus zaudējumus nevis vienam vai pāris dzīvokļiem, bet visai mājai, padarot to neapdzīvojamu vai samazinot tajā esošo īpašumu vērtību ilgtermiņā.

Piemēram, ugunsgrēks, kas izcēlies vienā dzīvoklī, var nopostīt veselu mājas korpusu. Līdzīgi 5.stāva dzīvokļa iemītnieki var nopietni appludināt zem viņiem mītošos kaimiņus līdz pat 1.stāvam pat tad, ja bērns, mazgājot rokas, aizmirst aizgriezt labierīcībās ūdens krānu. Arī vētrā norauts jumts var radīt nopietnus zaudējumus ne tikai mājas pēdējā stāva dzīvokļu iemītniekiem. Ja vēl ņem vērā, cik “radoši” mēdz būt cilvēki, labiekārtojot savus mājokļus un mēģinot ietaupīt uz elektrības, kā arī apkures rēķina…

Kādi negadījumi daudzdzīvokļu ēkās notiek visbiežāk un vai tos var novērst? Kāda ir cilvēkfaktora loma šādu ēku drošības sekmēšanā? Kur sākas un beidzas dzīvokļa īpašnieka, īrnieka un nama apsaimniekotāja atbildība? Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem podkāsta “Droši vien nedroši” 4.epizodē meklējam kopā ar BALTA Juridiskā īpašuma un garantiju riska parakstīšanas pārvaldes vadītāju Uģi Uškānu un “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes” tehnisko direktoru Oļegu Kukutu.

Eksperti ir vienisprātis: pieņemot lēmumus par mājoklī īstenojamajiem drošības pasākumiem, ir jādomā vismaz septiņi soļi uz priekšu. Vadīties pēc principa “ar mani tas nenotiks” šajā gadījumā ir vairāk nekā pārdroši!