Droši vien nedroši: #10 – Kā sarežģīt dzīvi kramplaužiem?

Ņemot vērā milzīgās naudas summas, ko no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpj interneta krāpnieki, varētu domāt, ka visi kramplauži ir pārkvalificējušies. Tomēr tā ir tikai ilūzija – zādzības joprojām notiek arī mājokļos, turklāt Valsts Policijas dati liecina, ka kramplauži nesmādē nedz naudu, dārglietas un vērtīgu tehniku, nedz arī šķietami mazvērtīgas lietas, piemēram, palietotus instrumentus, hobija piederumus, traukus u.tml. Mūsu neuzmanība un neapdomība ir viņu labākie draugi un sabiedrotie.

Vai joprojām cilvēkiem piemīt niķis atstāt mājokļa atslēgas zem kājslauķa vai virs durvju stenderes? Kur vērtīgas lietas uzglabāt ir visdrošāk? Kādos gadījumos atrasts nav zagts? Vai ir vērts meklēt nozagtās lietas lombardos? Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem meklējam kopā ar Valsts Policijas pārstāvi Tatjanu Cauni un iluzionistu Edžus podkāsta “Droši vien nedroši” 10.epizodē.

Izrādās, Edžum ir personīga pieredze saskarē ar kramplaužiem – viņam salīdzinoši nesen nakts aizsegā apzagta garāža, kurā glabājas darbam nepieciešamais aprīkojums un tiek izmēģināti dažādi triki. Pats mākslinieks atzīst, ka šo notikumu veicinājusi paša nevērība, jo garāža nebija aprīkota ar signalizāciju, kā arī tās slēdzene bijusi ļoti nenopietna. Kā nekā, būdams, iluzionists, viņš labi zina, ka uzlauzt var gandrīz jebkuru slēdzeni.

T.Caune uzsver, ka zādzības visbiežāk notiek, ja vienlaikus sakrīt trīs apstākļi: zaglis ir motivēts, mantas ir viegli pieejamas un netiek pieskatītas – ir aizmirstas, atstātas bez uzraudzības. Piemēram, vasarā cilvēki bieži atstāj vaļā mājas, garāžas, saimniecības telpas utt. logus, durvis utt., ko kramplauži uztver burtiski – kā ielūgumu. Nereti viņi speciāli iet un rausta durvis, lai pārbaudītu, vai saimnieki nav aizmirsuši tās aizslēgt.

Valsts Policijas pārstāve atklāj, ka efektīvākais veids, kā nekļūt par kramplauža upuri, ir radīt viņam stresu. Atbildi uz jautājumu, kā to izdarīt vislabāk, meklē sarunas video ierakstā!