Droši vien nedroši: #15 – Kā sadalīt ceļu ar meža dzīvniekiem?
Katru gadu uz Latvijas autoceļiem notiek tūkstošiem sadursmju starp automašīnām un meža dzīvniekiem. Tā kā šo sadursmju sekas ir neprognozējamas: automašīnai – no nelielām buktēm līdz pat pilnībā iznīcinātam transportlīdzeklim, autovadītājiem un viņu pasažieriem – no viegla izbīļa līdz slimnīcas gultai vai mākoņa maliņai. Tāpēc podkāsta “Droši vien nedroši” jaunākajā epizodē centāmies noskaidrot, kā no izvairīties no šīm sadursmēm, kā mazināt to sekas un kam, galu galā, būtu jāsedz šajos negadījumos autovadītājiem nodarītie zaudējumi.
Uzskats, ka sadursmes ar meža dzīvniekiem notiek tikai uz meža ceļiem, ir maldīgs – šie dzīvnieki var šķērsot ceļu jebkurā vietā, kas sadursmju risku ievērojami palielina. Īpaši augsts tas ir gada aukstajā laikā, jo rudens daudziem meža dzīvniekiem ir kāzu jeb riesta laiks, tāpēc viņi kļūst aktīvāki, bet ziemā dzīvnieki meklē barības vielas, un ceļu kaisāmais materiāls satur minerālvielas, kas viņiem ir tik ļoti nepieciešamas izdzīvošanai.
Ievērojamās meža platības nav nedz vienīgais, nedz arī galvenais šādu negadījumu cēlonis Latvijā. Kā norāda BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks un Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanka, negadījumu statistiku ietekmē arī augstā satiksmes intensitāte, ceļu infrastruktūra, autovadītāju braukšanas prasmes, transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un virkne citu faktoru.
Izrādās, sadursmes ar meža dzīvniekiem ir piedzīvojuši abi studijas viesi: Kristaps nesadalīja ceļu ar āpsi, bet Jānis notrieca stirnu. Par laimi, šie negadījumi bija bez nopietnām sekām. Turklāt abos gadījumos drošākā iespējamā rīcība bija pieļaut sadursmi, nevis izvairīties no tās, jo izvairīšanās manevri var būt liktenīgi – automašīna var piezemēties grāvī, iebraukt kokā, sadurties ar pretimbraucošu transportlīdzekli u.tml.
“Ja runājam par sadursmēm ar meža zvēriem, tur iznākumu lielākoties nosaka veiksme. Lēmumu pieņemšanai šādos gadījumos ir jānotiek instinktu līmenī, jo domāšanai ir ļoti maz laika. Izvairīšanās manevri reti ir labākais risinājums, jo tie ir jāmāk,” uzsver Jānis. “Drošas braukšanas prasmes, protams, negarantē, ka no sadursmēm izdosies izvairīties, jo dzīvnieki parasti uzrodas uz ceļa burtiski no nekurienes. Taču tās var palīdzēt mazināt gan sadursmju risku, gan to seku nopietnību.”
Abi eksperti ir vienisprātis – nav tāda viena unikāla risinājuma, kas ļautu samazinā sadursmju risku. Viņu skatījumā pat ceļu apjošana ar augstiem žogiem īsti nelīdzētu, jo šis ir tas gadījums, kad jāsaka – velns slēpjas detaļās.
“Kad runa ir par drošību, nozīme ir arī sīkumiem. Piemēram, brīdinājuma zīmes par meža dzīvniekiem nav izliktas tāpat vien. Ko mēs kā autovadītāji darām, tās ieraugot – piebremzējam vai turpinām braukt esošajā ātrumā –, jau ir cits jautājums,” tā Kristaps.
NB! Ņemt līdzi (piesavināties) notriektos meža dzīvniekus nedrīkst – šāda rīcība ir aizliegta ar likumu. Ja notriec dzīvnieku vai redzi notriektu dzīvnieku uz ceļa, reģistrē to lietotnē MEDNIS. Tā izstrādāta ar mērķi apkopot informāciju gan par nomedītajiem, gan notriektajiem savvaļas dzīvniekiem, šo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem u.tml., lai labāk izprastu to pārvietošanās paradumus un mazinātu ar tiem saistītos riskus.