Droši vien nedroši: #13 – Kā izvairīties no drāmas īrnieku un izīrētāju attiecībās?

Pieredze rāda, ka īrnieku un izīrētāju attiecības var izvērsties īstā seriālā, kas satur gan drāmas, gan arī spriedzes un pat komēdijas elementus. Paļauties šajās attiecībās uz veiksmi ir pārdroši abām pusēm. Arī atsauksmes un rekomnedāciju vēstules negarantē neko. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, eksperti iesaka veikt izpēti un definēt skaidrus “spēles” noteikumus.

Izīrētāji atzīst, ka viņus visvairāk biedē bojājumi, kurus īpašumam var nodarīt īrnieki, kā arī parādi par rēķiniem. Savukārt īrniekus uztrauc nesaskaņotas īpašnieku vizītes un pēkšņa īres maksas paaugstināšana. Izrādās, abu pušu bažas ir visnotaļ pamatotas.

Kā skaidro zvērināts advokāts Jānis Lapsa, kuram ir ievērojama pieredze īrnieku un izīrētāju strīdu risināšanā, tādi gadījumi, kad pēc īrnieku izvākšanās īpašumā ir jāmaina mēbeles, sadzīves tehnika vai pat jātaisa remonts, notiek ļoti bieži. Par to praksē ir pārliecinājies arī “Bez Tabu” žurnālists Artūrs Špaks, kurš izīrē divus dzīvokļus. Vieni no viņa īrniekiem aizmuka, atstājot parādus, citi – sabojāja mēbeles. Par laimi, abās reizēs žurnālistam izdevās iziet no situācijas “pa nullēm” – ar depozītu jeb drošības naudu bija pietiekami, lai segtu šos zaudējumus.

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš norāda, ka dažādus “pigorus” mēdz izstrādāt ne tikai īrnieki. Gadījumi, kad īres maksai pēkšņi tiek pievienotas jaunas pozīcijas, protams, ir klasika. Gana izplatītas ir arī situācijas, kad izīrētājs pastiprināti kontrolē īrnieku, tostarp nāk un šiverē pa īrnieka mantām viņa prombūtnes laikā. Tāpat cilvēki mēdz izīrēt viņiem nepiederošus īpašumus. Patiesībā šī esot viena no negodprātīgu īrnieku atriebības formām izīrētājiem – ielaist gadījumos, kad konflikts beidzas ar īres līguma pārtraukšanu, īpašumā apakšīrniekus, lai izīrētājam dzīve nešķiet viens vienīgs rožu lauks.

Tomēr visi podkāsta “Droši vien nedroši” 13. epizodes viesi ir vienisprātis – vislielākā spriedze šajā īrnieku un izīrētāju attiecību seriālā sākas brīžos, kad īres īpašumā notiek negadījums, piemēram, izceļas ugunsgrēks, notiek šķidruma noplūdes un tiek nopludināti kaimiņi. Pieredze rāda – lai arī kas par šādām situācijām būtu rakstīts īres līgumā, līdzko runa ir par neparedzētiem izdevumiem, maksāt parasti negrib neviena no pusēm.