Droši vien nedroši: #14 – Kāpēc varmākas jūtas nesodāmi?

Bērnu emocionālajai drošībai skolā pievērsāmies jau vienā no podkāsta “Droši vien nedroši” iepriekšējām epizodēm. Tajā secinājām, ka emocionālā vardarbība bērnu vidū ir izplatītāka, nekā mums šķiet. Šoreiz vairāk pievērsāmies šādas vardarbības sekām, jo arī tās var būt daudz nopietnākas, nekā varētu likties.

Bērniem, kuri piedzīvo emocionālu vardarbību, primāri tiek iedragāta pašapziņa, kas ietekmē pašvērtējumu – viņi sāk uzskatīt, ka ar viņiem kaut kas nav kārtībā. Šī sajūta laika gaitā var izraisīt trauksmi, depresiju un citus psihiskās veselības traucējumus. Smagākos gadījumos viss var beigties ar paškaitējumu, uzsver psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite Gunita Kleinberga.

Par to praksē ir pārliecinājusies radio “STAR FM” ētera personība Ieva Janiševa. Viņas pusaugu meita aptuveni gadu cieta no nopieta mobinga skolā – vecāki puiši viņu burtiski terorizēja. Lai arī skolas par šo situāciju bija informēta, reāli risinājumi nesekoja. Iespējams, tieši tāpēc emocionālā vardarbība pārauga fiziskā vardarbībā, kā rezultātā pret pāridarītājiem tika ierosināta lieta policijā. Taču ar to viss nebeidzās – meitene bija spiesta mainīt skolu. Divreiz!

Abas sarunas viešņas ir vienisprātis – viens no lielākajiem izaicinājumiem emocionālās vardarbības izskaušanā ir tas, ka fiziska vardarbība mūsu sabiedrībā “kotējas” augstāk.

Kā ne vien atpazīt, bet arī pierādīt emocionālo vardarbību? Kam īsti ir nepieciešama psihologa palīdzība – emocionālās vardarbības upurim, īstenotājam vai novērotājiem? Vai šādos gadījumos var palīdzēt vēršanās policijā? Kā emocionālā vardarbība skolā var ietekmēt cilvēka dzīvi pieaugušā vecumā? Meklē atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem podkāsta “Droši vien nedroši” 14. epizodē!