Droši vien nedroši: #8 – Kā pārvietoties ar mikromobilitātes rīkiem droši?

Mikromobilitātes rīku skaits ielās palielinās, līdz ar ko pieaug arī ar tiem saistīto negadījumu skaits. Pie vainas nav tikai šo rīku vadītāju neuzmanība un pārgalvība – nopietnus izaicinājumus rada arī autovadītāju neiecietīgā attieksme, kuras pamatā ir atšķirīgā izpratne par transportlīdzekļu kategorijām, to vietu satiksmē. Kā panākt drošu mikromobilitātes rīku un citu transportlīdzekļu vadītāju līdzāspastāvēšanu?

Drošas satiksmes kultūras stūrakmens ir nevis noteikumi, bet gan elementāra atbildība pret sevi un citiem. Tas nozīmē tikai vienu – jo labāk izprotam savu lomu satiksmē dažādās dzīves situācijās, jo drošāka kļūst vide mums apkārt.

Piemēram, pirms kāpt uz mikromobilitātes rīka, ir svarīgi atcerēties trīs lietas. Pirmkārt, Ceļu satiksmes noteikumi attiecas ne tikai uz autovadītājiem –  tie ir saistoši ikvienam satiksmes dalībniekam, tostarp mikromobilitātes rīku vadītājiem. Otrkārt, šo rīku vadīšanās laikā nedrīkst ignorēt pašsaglabāšanās instinktus. Treškārt, ir svarīgi atcerēties, ka, lai arī kādā satiksmes dalībnieka lomā esam konkrētajā brīdī, mēs uz ceļa neesam vieni – ir svarīgi cienīt vienam otru.

“Lai arī cik sakrāli skanētu šī frāze, taču Ceļu satiksmes noteikumi ir rakstīti ar asinīm,” uzsver podkāsta “Droši vien nedroši” 8. epizodes viesis – Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs. “Ja ir paredzēts, ka cilvēkam pie gājēju pārejas ir jāpiebremzē, lai pārliecinātos, ka to šķērsot ir droša, tas ir jādara. Tas attiecas arī uz mikromobilitātes rīku vadītājiem, kuri salīdzinājumā ar autovadītājiem satiksmē ir nedaudz priviliģētākā stāvoklī, jo bauda gājēju priekšrocības. Tomēr ir jāatceras, ka apturēt pārdesmit kilogramus smagu braucamo ir daudz vieglāk, nekā vairākas tonnas smagu spēkratu. Inerces spēku neviens nav atcēlis…”