Intervija: svarīgākais par apkures sistēmu apkopi

Pieredze rāda, ka viens no galvenajiem ugunsgrēku iemesliem ir neveikta vai nepareizi veikta apkures sistēmu apkope. Tas nereti ir saistīts ar zināšanu trūkumu par to, cik bieži un kā pareizi tas būtu jādara, tāpēc Drošības Akadēmija aicināja uz sarunu ugunsdrošības ekspertu Valentīnu Buiķi, kuram ir vērā ņemama pieredze ugunsgrēku izmeklēšanā un ar tiem saistīto risku novēršanā. Viņa darba lauks ir gana plašs – sākot ar ugunsgrēku tiesisko izpēti un evakuācijas plānu izstrādi un beidzot ar jauno profesionāļu izglītošana par būtiskajiem ar ugunsdrošību saistītajiem jautājumiem. Proti, Valentīns ir viens no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas, Policijas koledžas un Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Arhitektūras un būvniecības katedras pasniedzējiem.

Kādi ir galvenie ugunsgrēku izcelšanās iemesli Latvijā?

Balstoties uz manu pieredzi, puse no visiem nelaimes gadījumiem ir saistīti ar elektroinstalācijām, bet gandrīz trešā daļa – ar apkures sistēmām. Pārējos gadījumus izraisa neuzmanīga rīcība ar uguni, ļaunprātīga dedzināšana un citi iemesli.

Kādas ir biežākāk pieļautās neuzmanības kļūdas, kuru dēļ izceļas ugunsgrēks?

Kļūdu ir daudz, un tās mēdz būt ļoti dažādas. Viena no izplatītākajām – uzstādot apkures iekārtas, netiek ievērots pietiekami liels attālums starp apkures iekārtas dūmvadu un koka konstrukcijām ēkas pārsegumā, kā arī starp pašu apkures ierīci, kas izstaro siltumu, piemēram, krāsni vai kamīnu, un degošiem priekšmetiem. Retāk sastopami ir gadījumi, kad ugunsgrēks izceļas, jo mēbeles ir novietotas pārāk tuvu apkures ierīces virsmai – sildmūrim, kamīna vai krāsns kurtuvei u.tml. – vai degoši priekšmeti, ieskaitot kurināmos materiālus, ir novietoti pārāk tuvu kurtuvei. Tāpat katru gadu notiek aizdegšanās gadījumi, kurus izraisa no kurtuves izgrābto pelnu un ogļu novietošana pārāk tuvu ēku konstrukcijām, ugunskuru un grilu dedzināšana pārāk tuvu būvēm, degošas sveces atstāšana bez uzraudzības un pat neuzmanīga smēķēšana u.tml.

Kāds attālums no apkures ierīces līdz degošiem priekšmetiem skaitās drošs?

Minimālais attālums starp kurtuvi un tās priekšā novietotiem degošiem materiāliem gan mājoklī, gan arī pirts ēkā ir vismaz 1,2 metri, bet šādu materiālu attālums no kurtuves sāniem – vismaz 0,5 metri. Labāk, protams, ir parūpēties par lielāku distanci.

Jāpiebilst, ka pārliecināties par to, vai attālums no apkures ierīces līdz degošiem priekšmetiem ir ugunsdrošs, var ikviens un jebkurā laikā – tam nav nepieciešamas specifiskas iekārtas vai zināšanas!

Kādas kļūdas visbiežāk tiek pieļautas apkures sistēmu ekspluatācijā?

Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ilgai un drošai šo sistēmu kalpošanai ir regulāras apkopes, ar ko Latvijā daudzi grēko. Ir ļoti svarīgi sekot līdzi apkures sistēmas tehniskajam stāvoklim un nodrošināt regulāru tās iekārtu – kurtuves, apkures katla, cauruļu, dūmvada utt. – tīrīšanu. Vienlaikus nedrīkst pieļaut apkures sistēmas pārkurināšanu un sodrēju aizdegšanos, jo tas rada ļoti augstas imperatūras impulsu, kas var izraisīt ugunsgrēku visā ēkā.

Kad ir piemērotākais laiks apkures sistēmas apkopei?

Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka ar gāzi kurināmām iekārtām ķieģeļu dūmeņus tīra reizi gadā, cita veida dūmeņus (keramiskos, metāla) – ne retāk kā reizi divos gados. Vismaz vizuāla visa veida dūmeņu apskate būtu jāveic pirms katras apkures sezonas, ielūkojoties caur revīzijas lūku tā iekšpusē un pārliecinoties, vai tas ir tīrs.

Īpaša uzmanība jāvelta granulu apkures katliem. Tie Latvijā ir populāri un ar labu automatizācijas iespēju, bet ir stingri jāievēro ražotāju noteikumi attiecībā uz šo ierīču ekspluatāciju un apkopi.

Kā vislabāk veikt šo apkopi?

Vislabāk to ir uzticēt sertificētiem speciālistiem. Privātmāju īpašnieki dūmvada apkopi jeb tīrīšanu nereti veic paši. Tas nav aizliegts, tomēr ir jāņem vērā, ka dūmvadi mēdz būt ļoti dažādi, līdz ar ko arī to tīrīšanas metodes atšķiras. Piemēram:

• metāla dūmvadu nekādā gadījumā nedrīkst tīrīt ar metāla birsti, jo tā tas tiek saskrāpēts un kļūst mazāk noturīgs pret koroziju, tas zaudē savas izolējošās īpašības un nolietojas ātrāk;

• ķieģeļu dūmvadu tīrīšanai var izmantot klasiskus paņēmienus, bet apkopes regularitāte ir atkarīga no izmantotā kurināmā veida;

• cita veida (piemēram, keramisko) dūmvadu tīrīšana jāveic atbilstoši ražotāja norādījumiem.

Ja dūmvada garums nav liels, to iespējams iztīrīt kā no augšas, tā arī no apakšas, ja ir attiecīgas revīzijas lūkas. Būvējot vai remontējot ēku, par tīrīšanas iespējām ir jāpadomā savlaicīgi, lai to paveikt būtu ērti.

Ja dūvada tīrīšanu privātmājai veic skursteņslauķis, noteikti iesaku parakstīt aktu par tās rezultātiem un saglabāt šo dokumentu līdz nākamajai dūmvada tīrīšanas reizei. Gadījumā, ja īpašnieks apkures sistēmas apkopi veic pats, akta sastādīšana nav obligāta, taču vajadzētu atzīmēt datumu, kad veikti dūmvada tīrīšanas darbi.

Ja tiek veikta dūmvada tīrīšana citām būvēm, t.sk. daudzdzīvokļu namiem, akts ir obligāts, jo to paredz Ugunsdrošības noteikumi. Akta paraugs pieejams šeit.

Vai ir kādi apkures sistēmas elementi, kuriem nepieciešama īpaša uzraudzība?

Viennozīmīgi dūmvadi, jo to dēļ ugunskrēki izceļas visbiežāk. Piemēram, metāla dūmvadu gadījumā ugunsgrēki parasti ir saistīti ar neatbilstošu ugunsdrošās atdales ierīkošanu. Atsevišķos gadījumos to izraisa dūmvada korozija vai novecošanās.

Ķieģeļu dūmvadi ugunsgrēkus izraisa ievērojami retāk un tie visbiežāk ir saistīti ar nekvalitatīvi veiktiem mūrēšanas darbiem, kad būvdarbos izmantota cementa java vai baltie silikāta ķieģeļi. Šādos gadījumos dūmvados ātri veidojas plaisas, caur kurām izdalās karstā dūmgāze, kas izraisa aizdegšanos.

Protams, ugunsgrēku var izraisīt arī no dūmvadiem izmestas dzirksteles. Tas gan notiek reti un vairāk ir raksturīgi ēkām, kurās apkurei tiek izmantots cietais kurināmais un kuru jumts izgatavots no niedrēm vai lubiņām. Lai aizsargātu īpašumu, nedrīkst uz dūmvada uzstādīt jumtiņu (to aizliedz būvnormatīvs) un ir vērts tajā ierīkot dzirksteļu ķērāju.

Ugunsdrošās atdales ir būtiskas tikai metāla dūmvadiem?

Tās ir jāierīko visa veida dūmvadiem, nevis tikai metāla, turklāt tas jādara atbilstoši būvnormatīvā, kā arī Ugunsdrošības noteikumos noteiktajām prasībām. Metāla dūmvadu gadījumā šīm atdalēm ir jāpievērš īpaši liela vērība, jo tie nav īpaši izturīgi pret sodrēju degšanu iekšpusē.

Būtiski minēt, ka gadījumos, kad apkures ierīce tiek mainīta (piemēram, vecā krāsns tiek nojaukta un tās vietā tiek uzstādīta moderna apkures ierīce), obligāti ir jāpārbauda ugunsdrošās atdales stāvoklis un jāpārliecinās par tās lieluma atbilstība būvnormatīva prasībām. 

Vai ir vēl kādas nianses, ko ir būtiski ņemt vērā tieši metāla dūmvadu iegādē, uzstādīšanā vai ekspluatācijā, lai mazinātu ugunsgrēka risku?

Par nožēlu jāsaka, ka Latvijā daudzās ēkās ir uzstādīti paštaisīti metāla dūmvadi, kuru fiziskais ekspluatācijas termiņš ir jau beidzies, bet iedzīvotāji zināšanu trūkuma dēļ tos turpina izmantot, pakļaujot ugunsgrēka riskam savu mājokli, bet līdz ar to apdraudot gan savu, gan līdzcilvēku veselību un dzīvību. Šādi dūmvadi ir jāmaina nekavējoties!

Vislabāk būtu aizstāt metāla dūmvadus ar keramiskajiem vai vienkāršajiem ķieģeļu dūmvadiem, īpaši cietā kurināmā izmantošanas gadījumā. Ja šādas iespējas nav, pirms jauna metāla dūmvada iegādes ir jāpārbauda tā ekspluatācijas termiņš un atbilstība Eiropas standartiem (to apliecina sertifikāts), savukārt dūmvada ierīkošanā un ekspluatācijā ir būtiski ņemt vērā ražotāja noteiktās prasības.

Kā parūpēties par mājokļa apkures sistēmas drošību, lasi arī šajā rakstā.