Pieci padomi drošai un lustīgai līgošanai
Ik gadu daudzi dodas dabā, lai kārtīgi izbaudītu vasaras saulgriežu svētkus. Drošības akadēmija aicina jāņuzāļu reibinošajā smaržā nezaudēt modrību. Lai līgošana būtu droša, esam apkopojuši piecus vērtīgus un labi zināmus, taču dažreiz piemirstus ieteikumus, kurus vajadzētu paturēt prātā.
1. Brauc prātīgi!
Visērtākais transportlīdzeklis, lai nokļūtu līdz līgošanas vietai, ir automašīna. Tiesa, dažs labs līgotājs līdz ugunskura vietai nemaz netiek – dažādas neražas autovadītājus piemeklē jau pa ceļam uz svinību norises vietu.
Tā kā cilvēki nereti šos svētkus apvieno ar garākām brīvdienām, Drošības akadēmijas pieredze rāda, ka lielākais negadījumu skaits ir 2–3 dienas pirms svētkiem.
Lai arī lielākā daļa negadījumu notiek uz ceļiem, tomēr netrūkst arī citu likstu, piemēram, autovadītāji garajā zālē un kuplajās papardēs pazaudē savu spēkratu atslēgas.
2. Peldies bez pārgalvības!
Diemžēl katru vasaru atpūta uz ūdens prasa upurus – Latvija vēl aizvien šajā statistikas rādītājā ir viena no līdervalstīm Eiropā.
Pie ūdens ir viegli iedzīvoties arī citās traumās, meklējot veldzi karstajā laikā. Daudzi Jāņu svinētāji, ejot peldēties, nepamana gliemežvākus, koka gabalus vai pat stiklus, kā arī akmeņus, uz kuriem var viegli paslīdēt, tādā veidā gūstot traumas un sasitumus.
Protams, jāievēro elementāri drošības noteikumi pie ūdens – nelēkt uz galvas nepazīstamās ūdenstilpēs, neatstāt bērnus bez uzraudzības un izvairīties no alkohola lietošanas pie ūdens, jo atpūta pie ūdens alkohola reibumā ir ļoti bīstama.
3. Ēd un dzer ar prātu!
Kas gan tie par svētkiem bez kārtīga mielasta!? Pie dabas vispopulārākais ēdiens ir šašliks, un mediķu apkopotajos datos norādīts, ka tieši šis ēdiens visbiežāk izraisa aizrīšanos. Vērts ir atcerēties, kā pareizi sniegt pirmo palīdzību šādās situācijās: uzsitot starp lāpstiņām vai izmantojot Heimliha paņēmienu – nostājies cietušajam aiz muguras, aptver cietušo ar rokām un piecas reizes spēcīgi spied savu dūri starp cietušā nabu un krūtīm.
Jāņem vērā, ka saldos dzērienus īpaši ir iecīnījuši kukaiņi un lapsenes dzēliens rīklē vai mutes dobumā ir īpaši bīstams. Drošības akadēmija aicina šos dzērienus baudīt, pirms tam pārliecinoties, vai tajā nav iekļuvis kukainis, pēc dzeršanas aizvērt ar korķi un vislabāk – dzert ar salmiņu.
4. Dodoties zaļumos, izvēlies piemērotu apģērbu!
Par lapsenēm glāzēs un pudelēs ir skaidrs, bet arī citi mošķi ir gana bīstami un labāk tiem mest līkumu.
Dodoties jāņuzāļu meklējumos, iesakām vilkt apģērbu, kas nosedz ķermeni, lai ērces netiktu klāt, jo šo kukaiņu izraisītās slimības, kā ērču encefalīts vai Laimas slimība, nozīmē visai dārgu un ilgu ārstēšanos. Pret encefalītu pasargās vakcīna, taču pret Laimas slimību tādas nav.
Izvairies no vietām, kur varētu dzīvot čūskas. Lai gan Latvijā ir tikai viena indīga čūska – odze –, tās kodums var būt patiešām bīstams.
Un, ja nu reiz jāņuzāles ir nolemts meklēt pļavas malā, jāatceras arī par latvāņiem – tiem jāmet liels līkums, lai izvairītos no ķīmiskiem apdegumiem!
5. Kurini atbildīgi!
Katru gadu dažādas ķibeles jāņubērnus piemeklē arī pie svētku ugunskura. Lēkšana pāri ugunskuram, neuzmanīga tā aizdedzināšana ar degšķidrumu vai uguns atstāšana bez uzraudzības var viegli novest pie apdegumiem un vēl lielākām nelaimēm.
Drošības akadēmijas eksperti atgādina, ka nepieciešams parūpēties ne tikai par kārtīgu uguns nodzēšanu, beidzoties svinībām, bet atturēties arī no pārgalvīgas lēkšanas pāri ugunij. Aicinām būt piesardzīgiem, arī gatavojot ugunskura vietu, jo Drošības akadēmijas pieredzē ir gadījumi, ka līgotājs, gatavojot malku, traumē sev roku.
Vairāk par to, kas jāņem vērā, kurinot ugunskuru vasarā, lasi šeit.