Rudens – romantisks laiks meža dzīvniekiem, bīstams autovadītājiem

Daba satiskme

Sākoties rudenim, jāņem vērā, ka braukšanas apstākļi kļūst arvien sarežģītāki, jo tumsa iestājas ātrāk, lietus līst biežāk, uz ceļiem parādās slapjas lapas, bet gaisa temperatūra naktīs un agrās rīta stundās var noslīdēt zem 0oC atzīmes, radot apledojuma risku. Papildu bīstamību rada meža dzīvnieki – lai arī sadursmes ar tiem notiek viss gada garumā, statistika liecina, ka tieši oktobrī un novembrī šādu negadījumu skaits ir pat divreiz lielāks nekā vasaras mēnešos.

Latvijā autovadītājiem vislielākos izaicinājumus rada stirnas – sadusmes ar tām veido aptuveni 80% no visiem ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīt dzīvnieki, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati. Salīdzināšanai var minēt, ka sadursmes ar briežiem veido aptuveni 3,5% šādu negadījumu, ar mežacūkām – 3%, bet ar aļņiem – 2,5%.

Salīdzinoši vislielākais risks piedzīvot sadursmi ar meža dzīvnieku ir diennakts maiņas laiks, t.i., īsi pirms saullēkta vai pēc saulrieta. Meža dzīvnieku riesta jeb kāzu laikā šis risks būtiski palielinās. Piemēram, aļņi, brieži un stirnas par dzimtas turpinājumu rūpējas tieši rudenī, kamēr mežacūkas ziemā.

“Riesta laikā dzīvnieki, jo īpaši tēviņi, ir tendēti uzmeklēt un piesaistīt partneri, kā arī iesaistīties konfliktos, lai aizsargātu teritoriju un potenciālos partnerus, tāpēc dažkārt to uzvedība var būt pārgalvīgāka – tie var tuvoties apdzīvotām vietām, kā arī uzskriet uz blīvas satiksmes ceļa,” skaidro Rīgas Zooloģiskā dārza Izglītības un zinātnes nodaļas eksperti.

Ņemot vērā meža dzīvnieku svaru (pat šķietami nelielās stirnas sver aptuveni 20 kilogramus), sadursmes rezultātā automašīnām radītie zaudējumi var būt gana lieli – vidēji 2 000 eiro, jo atšķiras ne tikai transportlīdzekļiem nodarīto bojājumu smaguma pakāpe (frontālas sadursmes gadījumā tā parati ir augstāka). Sadursmēs ar meža dzīvniekiem cieš gan jaunas un vecas, gan lētas un dārgas automašīnas. Tādējādi ir gadījumi, kad šo zaudējumu apmērs sasniedz vairākus desmitus tūkstošus eiro. Interesanti, ka to vaininieki ne vienmēr ir lielie dzīvnieki. Piemēram, katra trešā pēc sadursmes ar dzīvnieku norakstītā automašīna uz motorizētajām “debesīm” dodas stirnu dēļ.

Drošības Akadēmijas eksperti norāda, ka labāko aizsardzību pret sadursmēm kā ar citiem transportlīdzekļiem, tā arī ar meža dzīvniekiem nodrošina modrība, īpaši vietās, kur šie dzīvnieki ir sastopami visbiežāk, – uz meža ceļiem, mežmalās, vietās, uz ceļiem, kuru vienā pusē ir lauks vai pļava, bet otrā pusē mežs vai krūmāji.

Praktiski padomi, kā novērst sadursmes ar meža dzīvniekiem:

  • Pirms sēdies pie automašīnas stūres, novērtē objektīvi savu pašsajūtu. Piemēram, nogurums būtiski palielina sadursmes risku, jo samazina reakcijas ātrumu un iespēju laicīgi pamanīt dzīvnieku uz ceļa.

  • Pievērs uzmanību braukšanas ātrumam, īpaši potenciāli bīstamās vietās, jo dzīvnieks uz ceļa var izskriet jebkurā brīdī!

  • Braucot pie stūres, nelieto viedierīces! Pamanīt meža dzīvnieku laikus un paspēt nobremzēt iespējams tikai tad, ja šoferis ir pilnībā koncentrējies transportlīdzekļa vadīšanai.

  • Redzot vienu dzīvnieku, bremzē pat tad, ja tas jau ir šķērsojis ceļu! Pirmkārt, dzīvnieks var sabīties un mainīt kustības virzienu, tostarp skriet atpakaļ. Otrkāt, pa vienam pārvietojas tikai aļņi. Brieži, mežacūkas un stirnas dzīvo baros, tāpēc, ja viens dzīvnieks šķērso ceļu, ir ļoti liela varbūtība, ka tam sekos vēl kāds.

  • Ņem vērā, ka dzīvniekiem ir raksturīgi pārvietoties pa vienām un tām pašām takām. Fakts, ka konkrētā vietā, ceļa posmā ir notriekts kāds meža dzīvnieks, neliks tā sugas brāļiem un māsām mainīt savus pārvietošanās paradumus. Tāpēc, uzmanies ceļa posmos, kur jau ir gadījies sastapt kādu stirnu, mežacūku u.tml., kā arī ceļa posmos, kur izvietotas ceļazīmes, kas brīdina par savvaļas dzīvniekiem.

  • Braucot diennakts tumšajā laikā, izmanto tālās gaismas – tā Tu varēsi laikus pamanīt dzīvniekus, to siluetus ceļa malās un samazināt braukšanas ātrumu.

  • Veikalos var iegādāties pie automašīnu korpusa stiprināmas ultraskaņas svilpes, kas paredzētas meža dzīvnieku atbaidīšanai. Tām cauri plūstošais gaiss pie noteikta ātruma (parasti virs 50 km/h) rada skaņu, kas netraucē cilvēkiem, bet nepatīk zvēriem. Tomēr uz šīm ierīcēm nevar paļauties 100%. Pirmkārt, tās ir trauslas, tāpēc var tikt viegli sabojātas, mazgājot transportlīdzekli. Otrkārt, ziemā to funkcionalitāte var būt ierobežota sniega un lietus dēļ.

  • Mūsdienās ir pieejamas arī infrasarkanās jeb nakts redzamības kameras, kas spēj identificēt cilvēkus un dzīvniekus diennakts tumšajā laikā, un signalizē autovadītājam par iespējamajiem apdraudējumiem, pirms viņš vai viņa tos pamana. Vienīgi šīs kameras ir pieejamas tikai jaunākajiem automašīnu modeļiem, turklāt tās uzstāda jau rūpnīcā. Atsevišķi kameras nav nopērkamas.

  • Netuvojies notriektam dzīvniekam, jo traumēts dzīvnieks, cenšoties sevi aizsargāt, var uzbrukt! Latvijas likumdošanā ir noteikts, ka neatkarīgi no tā, ar kādu dzīvnieku – mājas vai savvaļas – bijusi sadursme, par notikušo jāziņo policijai un pamest notikuma vietu bez tās atļaujas nedrīkst. Policija par notikušo informēs attiecīgos dienestus, kuri nepieciešamības gadījumā sniegs dzīvniekam palīdzību.

  • Nonākot avārijas situācijā, rīkojies atbilstoši ceļu satiksmes noteikumos noteiktajam – bremzē taisnā virzienā! Jebkādi citi manevri ir pieļaujami tikai tad, ja Tev ir 100% pārliecība, ka neapdraudi savu, pasažieru vai citu satiksmes dalībnieku drošību.

Pieredze rāda, ka pēc sadursmes ar dzīvniekiem ir iespējama arī sadursme ar citiem transportlīdzekļiem. Uzzini, kā rīkoties šādās situācijās, piemēram, kad labāk aizpildīt saskaņoto paziņojumu, bet kad – saukt policiju.