Kā neapdegt vasaras saulē?

Lai arī Latvijas vasaru ir grūti salīdzināt ar vasaru Itālijā, Marokā, Taizemē un citās dienvidzemēs, daudzi to gaida ar nepacietību. Un ne velti – siltais laiks nodrošina virkni baudījumu: iespēju iesauļot vaigus, pieēst pilnus vēderus ar svaigām zemenēm, izpeldēties naktī ezerā, izdejoties zaļumballē vai izbaudīt adrenalīnu, nodarbojoties ar sezonai raksturīgiem sporta veidiem. Tomēr zvilnēšana, pusdienošana, sportošana un pat autobusa gaidīšana saulē var kļūt bīstama, ja netiek ievēroti daži būtiski drošības principi.

Vasaras saulē var ne tikai pārkarst. Tikpat liels ir risks ir iegūt vairāk vai mazāk nopietnus ādas apdegumus. Turklāt, lai saules radītais starojums kļūtu Tavai ādai un vispārējai veselībai bīstams, nav jāgaida, kad gaisa temperatūra pakāpies virs +30°C atzīmes. Drošības Akadēmija sadarbībā ar dažādu jomu ekspertiem ir apkopojusi praktiskus padomus, kā pasargāt ādu no karstās vasaras saules negatīvās ietekmes.  

Uzskats par Latvijas saules “nekaitīgumu” ir mānīgs

“Tas, ka Latvijā saule nav tik stipra kā dienvidos, ir viens no izplatītākajiem mītiem,” uzsver Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) eksperte sinoptiķe Sintija Didrihsone. “Vasarā ultravioletā starojuma (UV) indekss pie mums regulāri sasniedz līmeni, kas ir tikpat bīstams kā Vidusjūras reģionā.”

Tieši šajā pārliecībā, ka Latvijas saule ir nekaitīga, meklējams iemesls, kāpēc daudzi Latvijas iedzīvotāji vasarā nelieto galvassegas un saules aizsargkrēmu, kā arī daudz laika pavada tiešos saules staros, nevis ēnā. Rezultāts – katru gadu mediķi reģistrē desmitiem gadījumu, kad cilvēki vēršas pēc palīdzības saules izraisītu apdegumu dēļ.  

Arī dermatoloģe un “Veselības centrs 4” Dermatoloģijas klīnikas metodiskā vadītāja Jūlija Deksne uzskata, ka Latvijas iedzīvotāji saules bīstamību nereti novērtē par zemu: “Vēsa gaisa temperatūra rada maldīgu drošības sajūtu. Cilvēki nejūt karstumu, bet UV starojums tik un tā iedarbojas uz ādu. Rezultātā jau pēc dažām stundām var parādīties apsārtums vai pat apdegums.”

Viņa piebilst, ka īpaši piesardzīgiem saulē jābūt cilvēkiem ar daudzām dzimumzīmēm vai jutīgu ādu.

Praktiski padomi, kā pasargāt ādu no saules apdegumiem:

• Nav nepieciešams liels karstums vai skaidras debesis, lai apdegtu saulē, jo UV starojums nav tieši saistīts ar gaisa temperatūru. Pirms doties ikdienas gaitās un plānot atpūtu brīvā dabā, ieskaties LVĢMC tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē Meteo.lv. Īpašu uzmanību pievērs UV indeksa rādītājam – ja tas ir 6 vai augstāks, izvairies no ilgstošas uzturēšanās saulē, īpaši dienas vidū.

• Arī pie zemāka UV indeksa centies neuzturēties tiešos saules staros, īpaši laikā no plkst. 00 līdz 16.00, kad UV starojums ir visintensīvākais, jo tas veicina saules apdegumu veidošanos.

• Dodoties laukā, velc vieglu, elpojošu apģērbu, vēlams – ar garām piedurknēm. Īpaši piemērots karstām vasaras dienām būs kokvilnas un lina apģērbs.

• Tā kā ķermenis karstā laikā svīst pastiprināti, zaudētais šķidruma daudzums ir obligāti jāaizvieto, tāpēc dzer daudz ū Ņem vērā – saldināti dzērieni ir garšīgi, taču no tiem nevar atdzerties un tie veldzē īslaicīg

• Lai arī aizardzībai pret sauli der teju jebkāda galvassega, izvēlies cepuri ar platām malām, kas noēno seju, ausis un kaklu.

• Izvēloties saulesbrilles, neuzticies tikai tumšiem vai polarizētiem briļļu stikliem, jo tie var radīt maldīgu priekšstatu par aizsardzību. Lai pasargātu acis no UV starojuma, izvēlies kvalitatīvas saulesbrilles – tādas, kuru stiklos iestrādāts UV filtrs. Meklē brilles ar uzrakstu “UV400” vai “100% UV protection”. Pievērs uzmanību arī CE marķējumam, kas apliecina saulesbriļļu atbilstību drošības standartiem.

• Izmanto kvalitatīvu saules aizsargkrēmu. Ikdienas lietošanai Latvijā vasarā ieteicams krēms ar aizsardzības faktoru SPF 30 un augstāku. Ja Tev ir jutīga āda, izvairies no krēmiem, kuru sastāvā ir oksibenzons, oktokrilēns un parabēni. Tāpat pievērs uzmanību krēma derīguma termiņam. Ja šis termiņš ir beidzies, krēmam var būt mainījies ķīmiskais sastāvs, līdz ar ko tas var būt mazāk efektīvs, var nepatīkami ost, grūti klāties un pat izraisīt ādas kairinājumu. Ņem vērā – saules aizsargkrēms parasti ir jāizlieto 12 mēnešu laikā no atvēršanas brīža!

SPF 50 aizsargkrēms nav bruņu veste

Kā skaidro J.Deksne, uzraksts uz saules aizsargkrēma iepakojuma “SPF 30” nozīmē, ka saulē var uzturēties 300 minūtes, bet “SPF 50” – 500 minūtes: “Tas gan ir tikai teorētiski. Reālajā dzīvē mēs svīstam, ejam peldēties, pieskaramies sejai, kas samazina aizsardzības efektivitāti. Tieši šī iemesla dēļ krēma aizsargkārta, neatkarīgi no tā stipruma, jāatjauno ik pēc divām stundām. Īpaši svarīgi tas ir, ja uzturaties pie ūdens vai sportojat.”

Viņa arī norāda, ka bieži cilvēki pārvērtē saules aizsargkrēmu spējas. Piemēram, ja uz iepakojuma ir norāde par ūdensnoturību, krēma aizsargkārta joprojām ir jāatjauno pēc peldēšanas, jo šī noturība drīzāk ir pret šļakstiem, nevis ilgstošu mērcēšanos un kustēšanos ūdenī.

Ja no saules apdeguma tomēr neizdodas izvairīties, svarīgi ir paturēt prātā, ka vecmāmiņas ieteikumi par ādas ieziešanu ar sviestu vai krējumu situāciju neuzlabos. Gluži pretēji.

“Šādos gadījumos ir jālieto hidrofili, uz ūdens bāzes veidoti krēmi, kas ļauj ādai elpot. Ja veidojas pūšļi, noteikti jāmeklē mediķu palīdzība,” tā dermatoloģe.