Kā sagatavoties negaisam un vētrai?

Uzskats, ka ar klimata pārmaiņām saistītie riski attiecas tikai uz noteiktiem pasaules reģioniem, jau sen neatbilst patiesībai – tās izjūt arī Latvijas iedzīvotāji. Spēcīgas vētras, intensīvas lietusgāzes, lielgraudu krusa un citas dabas stihijas mūsu klimata joslā notiek biežāk un ir aizvien postošākas, līdz ar ko gadu no gada īpašumiem un infrastruktūrai nodarīto zaudējumu apmērs strauji palielinās.

Lai pasargātu sevi un savu īpašumu no vētras postījumiem, BALTA iesaka sekot līdzi meteorologu brīdinājumiem un ieklausīties tajos, kā arī veikt pamata drošības pasākumus:

• Iespēju robežās paliec vētras un citu dabas stihiju laikā telpās un raugies, lai arī Tavi tuvinieki būtu drošībā.

• Cieši aizver mājokļa logus, durvis un dūmvadu aizvērtņus. Papildu drošībai pārbaudi logu un durvju hermētiskumu, lai novērstu ūdens iekļūšanu telpās.

• Nekurini plīti vai krāsni, jo dūmi palielina risku, ka ēkā var iespert zibens. Tāpat neuzturies metāla priekšmetu tuvumā un pie logiem, durvīm un iespēju robežās atvieno no elektrotīkla visu sadzīves elektrotehniku, ieskaitot televizoru, tējkannu un ledusskapi.

• Laikus pārvieto no balkona vai pagalma drošā vietā dārza mēbeles, dekorācijas, grilu, velosipēdus u.tml., kā arī nepieciešamības gadījumā nostiprini batutu, atkritumu konteinerus un citus priekšmetus, kurus to vai citu iemeslu dēļ nav iespējas pārvietot drošākā vietā.

• Nenovieto auto lielu koku, reklāmas stendu, kā arī atkritumu konteineru un citu salīdzinoši viegli pārvietojamu objektu tuvumā. Ievērojami drošāk to ir novietot aizvējā vai zem stabilas nojumes, bet vislabāk slēgtās telpās, piemēram, garāžā.

• Savlaicīgi uzlādē visas nepieciešamas elektroierīces, lai elektrības pārrāvumu gadījumā nepaliktu bez sakariem un ārkārtas situācijās varētu izsaukt palīdzību.

• Izvairies negaisa laikā no atklātām vietām, nestāvi pie augstiem, atsevišķi augošiem kokiem, metāla žoga vai zibensnovedēja, kā arī nebrauc ar laivu, nepeldi un nemakšķerē.

• Regulāri pārbaudi Tavā īpašumā, tā tuvumā augošo koku “veselības” stāvokli, jo lielā vējā var lūst gan koku zari, gan paši koki, apdraudot gan īpašumu, gan Tavu un garāmgājēju veselību un pat dzīvību. Drošības riskus var radīt gan lieli un sausi zari, gan atsegtas, bojātas, izskalotas vai paceltas koka saknes, plaisas un lieli dobumi koka stumbrā un zaros, pēkšņa un strauja koka stumbra slīpuma palielināšanās un citi faktori. Maziem kokiem sausus, bojātus zarus vari nozāģēt saviem spēkiem, savukārt lielāku koku novērtēšanu, sakopšanu un nepieciešamības gadījumā arī likvidēšanu drošāk uzticēt profsionāliem koku kopējiem jeb arboristiem.

Lai gan dažādu dabas stihiju ietekmē reti kurai mājai jumtu norauj pavisam, jumta bojājumu gadījumi ir sastopami gana bieži, un to atjaunošanas izmaksas ir pamatīgas, tāpēc Drošības Akadēmijas eksperti atgādina – regulāra jumta apsekošana un savlaicīga bojājumu novēršana var pasargāt no lielākiem zaudējumiem stipra vēja, kā arī lielu lietavu un intensīvas snigšanas laikā. Īpaši ieteicams izvairīties no jumta segumiem, kas nav piemēroti Latvijas klimatam. Piemēram, bitumena jumta segums ir jutīgs pret sala un atsala cikliem – tas plaisā un zaudē elastību. Savukārt plastmasas vai PVC jumta loksnes, kas plaši tiek izmantotas terasēm, nojumēm, siltumnīcām, nelielām saimniecības ēkām u.tml., var deformēties gaisa temperatūras svārstību ietekmē un kļūt trauslas aukstumā.

Vairāk par to, kā pasargāt mājokļa jumtu dažādos laikapstākļos, lasi šeit!