Ceļojums uz kalniem: vērtīgi padomi aktīvās ziemas atpūtas cienītājiem

Latvija nevar lepoties ar kalnainu reljefu. Arī sniegs mūsu platuma grādos kļūst par aizvien retāku parādību. Šī iemesla dēļ vietējie aktīvās ziemas atpūtas cienītāji nereti dodas iekarot Austrijas, Francijas, Itālijas, Slovākijas, Zviedrijas un citu Eiropas valstu kalnu virsotnes. Viņu panākumi mēdz būt ļoti mainīgi, jo salīdzinoši bieži šajos ceļojumos tiek gūtas traumas.

Ar dažādām veselības problēmām ir saistīti 85% aktīvajā ziemas sporta sezonā saņemto ceļojumu atlīdzību pieteikumu, turklāt tajos dominē traumas. Biežāk izplatītie to veidi – sastiepumi, mežģījumi un lūzumi, kas gūti sporta aktivitāšu laikā, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati.

Pieredze rāda, ka ar ārvalstīs gūtām traumām saistītās izmaksas – medikamenti, palīglīdzekļi, transporta izdevumi u.c. – var sasniegt visai iespaidīgus apmērus. Piemēram, transportēšana no kalna uz medicīnas iestādi ar helihopteru dažādās valstīs var izmaksāt no 3 000 līdz pat 10 000 eiro, bet repatriācija uz Latviju – no dažiem simtiem eiro līdz vairākiem tūkstošiem. Lai arī apdrošināšana* šādos gadījumos ir būtisks atspaids, gan veselīgāk, gan maciņam draudzīgāk ir izvairīties no traumām.

Drošības Akadēmijas eksperti norāda, ka lielāko daļu aktīvās ziemas atpūtas, īpaši slēpošanas un snovošanas, laikā gūto traumu varētu novērst, ja pirms aktivitātēm tiktu kārtīgi iesildīti muskuļi, izstaipītas saites un cīpslas. Tikpat svarīgi ir nepārvērtēt savus spēkus, jo nogurums nav drošības sabiedrotais. Jāņem vērā arī sniega seguma kvalitāte, kas kalnos, līdzīgi kā pilsētā, var mainīties burtiski ik pa stundai.

Praktiski padomi, kā izvairīties no traumām, baudot ziemīgu atpūtu kalnos:

• Izmanto kvalitatīvu, izvēlētajam sporta veidam piemērotu drošības aprīkojumu: ķiveri, brilles, muguras bruņu u.tml. Vienmēr pārbaudi aprīkojumu pirms došanās trasē neatkarīgi no tā – tas ir Tavs personīgais vai nomāts.

• Izvēlies savai fiziskajai sagatavotībai, kā arī slēpošanas, snovošanas pieredzei piemērotas trases. Neatkarīgi no tā, cik bagātīga ir šī pieredze, izvērtē savus spēkus objektīvi un neizaicini likteni, cenšoties “iekarot” teritorijas ārpus marķētajām trasēm – tas var būt bīstami gan Tev, gan citiem

• Ievēro trasē distanci un uzmanies no vietām bez nožogojuma. Kā nekā, kalns nav vientuļa sala – sāpīgas sadursmes notiek arī starp pieredzējušiem slēpotājiem un snovotājiem.

• Pārbaudi pirms došanās trasē laikapstākļu prognozi. Īpašu uzmanību pievērs brīdinājumiem par lavīnu riskiem!

• Izvēlies ērtu un laikapstākļiem piemērotu apģērbu, kas aiztur mitrumu un nodrošina optimālu ķermeņa temperatūru. Vislabāk ir ģērbties pēc “sīpoliņa” principa – kārtās. Laba termoveļa Tev nodrošinās komfortu un palīdzēs izvairīties no pārkaršanas vai nosalšanas.

• Izvēlies ērtus, mitrumizturīgus zābakus ar labu protektoru un potītes fiksāciju arī tad, ja plāno tikai baudīt kalnu sauli un sniegotās ainavas kādā no slēpošanas kūrorta terasēm. Paslīdēt un gūt traumas var ne tikai trasē – līdzīgi kā lielpilsētās, arī mazajos kalnu ciematiņos ziemā slīd gan ietves, gan trepes u.tml. Īpaši vēlās pēcpusdienās, kad piesalst spožās saules pakausētā sniega sega.

• Neņem ceļojumā pilnīgi jaunus slēpju, sniega, snova zābakus. Arī tad, ja vecie ir krietni pavalkāti, tie būs drošāka izvēle, lai izvairītos no tulznām un pušumiem (protams, pie nosacījuma, ka zābaki joprojām ir ērti – nespiež, nerīvē, kā arī nemirkst).

Ja no traumām tomēr izvairīties neizdodas, ņem vērā, ka turpināt aktīvo atpūtu ir pārdroši! Pirmkārt, risks savainoties atkārtoti šādos gadījumos būtiski palielinās. Otrkārt, traumu dēļ cilvēka manevrēšanas spējas, atrodoties uz kalna, var būt ļoti ierobežotas, tāpēc viņš var apdraudēt gan sevi, gan citus atpūtniekus. Treškārt, šādi Tu vari pārslogot traumēto ķermeņa daļu un iedzīvoties nopietnās veselības problēmās pat tad, ja savainojums šķiet nenozīmīgs.

Lai ceļojums rada tikai pozitīvas emocijas, pievērs uzmanību vēl dažām būtiskām niansēm:

• Dodoties ceļojumā, lejupielādē Ārlietu ministrijas izstrādāto mobilo lietotni “Ceļo droši” – tajā atradīsi visu aktuālo informāciju par savu galamērķi – no dabas katastrofām (tostarp lavīnu draudiem) līdz streikiem, demonstrācijām un citām ārkārtas situācijām.

• Tavām mantām, tostarp aprīkojumam, var pieaugt kājas pat ekskluzīvos kalnu kūrortos, tāpēc neatstāj tās bez uzraudzības! Maku, dokumentus un citas vērtīgās glabā viesnīcas seifā, slēdzamās jakas, bikšu kabatās vai drošības somiņā zem apģērba.

• Parūpējies par savu personas datu aizsardzību – atjaunini sava viedtālruņa, datora drošības iestatījumus un neizmanto publiskos WiFi tīklus! Ja tomēr rodas nepieciešamība pieslēgties šādam tīklam, izvairies no vietnēm, programmām, kurās jāievada paroles, bankas dati vai personas kods.

• Sargi kā savu acu raugu ne tikai maku un ID karti, bet arī slēpošanas pasi! BALTA dati liecina, ka tā ir viena no biežāk pazaudētajām lietām aktīvās ziemas atpūtas cienītāju vidū. Bez šīs pases Tu nevarēsi izmantot pacēlājus un citas kalnu kūrortu priekšrocības (piemēram, atlaides, piekļuvi noteiktām zonām), bet tās atjaunošana var izmaksāt dārgi un radīt liekas neērtības.

• Ar vīrusiem ir tāpat kā ar bitēm – nekad un neko nevar zināt, tāpēc līdztekus medikamentiem, kurus lieto ikdienā, ieliec ceļojuma aptieciņā aerosolu pret iesnām, klepus sīrupu, kā arī kādu pretsāpju un temperatūru mazinošu līdzekli (šāds līdzeklis var lieti noderēt arī traumu gadījumā). Neaizmirsti par aktivēto ogli, jo vēdergraizes var piemeklēt ne tikai dienvidzemēs. Tomēr ar pašārstēšanos neaizraujies – ja pašajūta pāris dienu laikā neuzlabojas, drošāk ir sazināties ar mediķiem!

• Kalnos saule mēdz būt ļoti “kodīga”, tāpēc iedzīvoties ādas apdegumos var ļoti ātri. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, izmanto saules aizsargkrēmu (īpaši uz deguna, ausīm un kakla). Savukārt mitrinoša krēma uzklāšana uz sejas un citām atvērtajām ķermeņa daļām pēc ilgstošas atrašanās saulē un sniegā ļaus pasargāt ādu no saplaisāšanas.

Plāno un baudi atpūtu atbildīgi!

* Ir vērts paturēt prātā, ka Eiropas veselības apdrošināšanas karte jeb EVAK ir laba lieta, taču tā neder visur – tā ir spēkā tikai valsts klīnikās. Privātajās klīnikās, kādas lielākoties pieejamas ap slēpošanas kūrortiem, visi izdevumi – medikamenti, palīglīdzekļi, transporta izdevumi u. c. – jāsedz no personīgajiem līdzekļiem. Papildus tam jāmaksā par transportēšanu no kalna.