Kā rīkoties autovadītājiem, pārvietojoties pa bedrainu ceļu?

Starp pirmajiem pavasara vēstnešiem ir ne vien gājputni, kas atgriežas no dienvidzemēm, bet arī bedres uz autoceļiem, kas, iestājoties siltākam laikam, “vairojas” gluži kā sēnes pēc lietus. Pieredze rāda, ka visbiežāk automašīnu riepas bedrēs tiek sabojātas februārī un martā. Drošības Akadēmijas eksperti ir apkopojuši praktiskus padomus autovadītājiem, kā meistarīgi pārvarēt bedru labirintus, lai riepu serviss nekļūst par otrajām mājām nedz agri pavasarī, nedz arī citos gadalaikos.

Pastiprinātu bedru veidošanos agri pavasarī izraisa galvenokārt gaisa temperatūras svārstības un satiksmes intensitāte. Proti, aukstā laikā mitrums, kas iesūcies ceļa seguma un nesošo konstrukciju slāņos, sasalst un izplešas, tādējādi burtiski saplēšot ceļu. Skāde kļūst acīmredzama, sākoties atkusnim, jo ceļa segumā veidojas tukšumi, kas agrāk vai vēlāk iebrūk, radot lielākas un mazākas bedres. Tieši tāpēc ceļu uzturētāji nereti remontē vizuāli labā kārtībā esošus ceļus. Viņu mērķis ir savlaicīgi novērst mikroplaisu veidošanos, lai nepieļautu mitruma iekļūšanu ceļa nesošajos slāņos un līdz ar to mazinātu iespējamo bojājumu risku, ko izraisa sals.

Neveiksmīga iebraukšana bedrē ne vienmēr rezultējas ar pārsistu automašīnas riepu vai saskrāpētu, deformētu disku. Šādos gadījumos transportlīdzeklim nodarītie bojājumi mēdz būt ļoti dažādi – riepu ass un stūres mehānisma defekti, skrāpējumi un buktes bamperī, deformēti sliekšņi, apakšējās durvju malas, atplīsuši stiprinājumi u.tml. Tāpat var izmainīties riteņu savirzes ģeometrija, kas negatīvi ietekmē transportlīdzekļa stabilitāti un braukšanas drošību.

Ieteikumi autovadītājiem, kā veiksmīgi pārdzīvot ikgadējo bedru sezonu uz autoceļiem:

• Izvēlies ceļam un laikapstākļiem atbilstošu braukšanas ātrumu, kā arī iespēju robežās apbrauc bedres, pirms tam pārliecinoties, ka tas nerada papildu risku gan Tev, gan citiem satiksmes dalībniekiem. Ja apbraukt bedri nav iespējams, piebremzē pirms tās un centies pārripot pāri ar vienmērīgu ātrumu – tas mazinās trieciena spēku.

• Brauc cauri bedrēm ar taisnu, nevis izgrieztu stūri – tā trieciena spēks uz automašīnu būs simetriskāks, līdz ar ko automašīnas piekare cietīs mazāk. Tāpat iebraukšana bedrē ar izgrieztu stūri palielina riepas plīsuma un diska bojājuma risku.

• Izvēlies standarta profila vai augstoprofila riepas, īpaši ziemā. Riepas ar augstāku profilu labāk absorbē triecienus, tāpēc ir piemērotākas braukšanai pa nelīdzenām virsmām. Tās efektīvāk pasargā no bojājumiem gan diskus, gan automašīnas piekares detaļas.

• Seko līdzi tam, lai automašīnas riepās būtu pareizs ‒ ražotāja noteiktais ‒ spiediens. Ņem vērā, ka pārāk zems spiediens palielina iespēju sabojāt gan riepu, gan disku, bet pārāk augsts spiediens sliktāk amortizē triecienus, līdz ar ko, iebraucot bedrē, var ciest arī transportlīdzekļa piekares elementi.

• Ievēro kustības laikā lielāku distanci attiecībā pret priekšā braucošo transportlīdzekli, tā palielinot automašīnas apturēšanai vai braukšanas virziena maiņai nepieciešamo laiku.

• Ja iespējams, izmanto interaktīvo navigāciju (piemēram, lietotni Waze). Tajā citi autovadītāji bieži atzīmē bojātos ceļa posmus, kas ļauj savlaicīgi sagatavoties to šķērsošanai.