Kā rīkoties, ja pastāv plūdu draudi?

Latvijā plūdi vairs nav tikai pavasara problēma – palu plūdi aizvien biežāk notiek ziemā, bet intensīvu lietavu izraisītie plūdi vasarā un rudenī. Lai arī mūsdienu tehnoloģijas ļauj prognozēt dažādas dabas stihijas, tostarp plūdus, precīzi noteikt to mērogu un ietekmi joprojām nav iespējams, tāpēc plūdi ik gadu rada iedzīvotājiem zaudējumus vairāku desmitu un pat tūkstošu eiro apmērā. Eksperti gan norāda, ka postījumu apmēru var samazināt, rīkojoties gudri un atbildīgi.

Pieredze rāda, ka plūdos lielākoties cieš pagrabtelpas un tajos novietotā iedzīve, kā arī apkures iekārtas un ūdenssūkņi. Īpašumos, kas atrodas tuvu upju krastiem, vižņi nereti sabojā žogus. Plūdi rudenī, ziemā un agri pavasarī nozīmē arī grūtības māju pienācīgi izžāvēt – pagrabos vēl ilgi paliek ūdens, līdz ar ko mitrums turpina bojāt māju un tās iedzīvi. Tāpat šādos gadījumos nereti jātīra akas, jālabo saimniecības ēkas.

Lai iespēju robežās izvairītos no liekiem kreņķiem un finansiāliem zaudējumiem, Drošības Akadēmijas eksperti iesaka pirms jaunas mājvietas iegādes izpētīt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) veidotās plūdu kartes un pārliecināties, vai noskatītais īpašums neatrodas plūdu riska zonā. Savukārt, cilvēkiem, kuri mīt upju ielokos vai citu ūdenstilpju tuvumā, ieteicams savlaicīgi sagatavoties plūdu riskam, lai maksimāli samazinātu iespējamo postījumu apmēru.

Kā samazināt plūdu radīto postījumu apmēru, ja īpašums atrodas applūstošā vietā vai vietā ar augstu gruntsūdeņu līmeni?

• Neglabā pagrabā, saimniecības ēkās vērtīgas lietas. Piemēram, apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati rāda, ka no sadzīves priekšmetiem plūdos visbiežāk cieš ledusskapji, saldētavas un dārza tehnika – zāles pļāvēji, trimmeri, zāģi.

• Ja iespējams, novieto ūdenssūkņus un apkures iekārtas vismaz 10–20 cm virs zemes, lai samazinātu bojājumu risku īpašuma applūšanas gadījumā.

• Aprīko pagraba ieeju vai plašāku teritoriju ar aizsargvalni, lai ūdens neiekļūst pagrabā vai appludina ēkas pirmo stāvu.

• Ja māja vēl ir projekta līmenī, būvē to īpašuma augstākajā punktā un uz paaugsinātiem pamatiem, kā arī neplāno tai pagrabu – tā ir pirmā vieta, kur iekļūst ūdens, turklāt ne tikai pa logiem un durvīm, bet arī pa mikroplaisām sienās. Ja īpašums atrodas ielejā, tajā plānoto ēku būvniecībai ieteicams veidot mākslīgus paaugstinājumus.

Kā rīkoties, ja ir zināms, ka tuvojas plūdi un Tavs īpašums ir apdraudēts?

• Ieklausies meteorologu prognozēs un seko līdzi aktuālajai informācijai plašsaziņas līdzekļos par notikumiem Tavā apkaimē. Papildu drošībai lejupielādē LVĢMC mobilo lietotni, lai saņemtu visu aktuālo informāciju par plūdu draudiem.

• Laikus pārvieto mantas, kas glabājas pagrabā vai applūstošās ēkās, uz drošāku vietu, piemēram, bēniņiem, lai, ceļoties ūdens līmenim, tās netiktu sabojātas. Tāpat nostiprini palīgēkas – siltumnīcas, garāžas, dārza mājiņas u.tml. – un visus kustīgos priekšmetus pagalmā, lai ūdens un ledus tos nesabojā vai neaiznes.

   

• Sagatavo somu ar lietām, kas Tev varētu lieti noderēt steidzamas evakuācijas gadījumā: personas dokumentus, naudu, vērtslietas, kabatas lukturīti, pārtiku, medikamentus, apģērbu un apavus.

• Saglabā savā mobilajā telefonā pašvaldības atbildīgo struktūru un operatīvo dienestu tālruņu numurus, uz kuriem jāzvana, lai ziņotu par plūdu sākšanos un saņemtu palīdzību.

• Savlaicīgi parūpējies par bērnu, senioru, personu ar invaliditāti u.tml. drošību, atrodot viņiem drošāku mājvietu uz plūdu laiku. Nepieciešamības gadījumā vērsies pēc palīdzība savā pašvaldībā.

• Noskaidro, kurp nepieciešamības gadījumā var evakuēt mājlopus, mājdzīvniekus, un izplāno, kā tos nodrošināt ar barību plūdu laikā.

• Atstājot dzīvesvietu, aizver logus, durvis, lūkas un slēģus, kā arī atslēdz elektroenerģijas un gāzes padevi, vietējās apkures iekārtas.

Ko darīt, ja plūdi sākušies negaidīti un nav iespējas evakuēties?

• Ja mājoklis un tā tuvākā apkārtne strauji applūst, centies saglabāt mieru un rīkoties operatīvi. Pārvietojies uz ēkas augšējiem stāviem vai jumtu, kur būsi lielākā drošībā un kur Tevi būs vieglāk pamanīt glābējiem. Ja plūdi sākušies naktī, izmanto lukturīti vai mobilā telefona gaismas signālu, lai norādītu glābējiem par savu atrašanās vietu.

• Ja ir apdraudēta Tava, Tavu tuvinieku veselība vai dzīvība, zvani nekavējoties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruni 112!

• Neatgriezies mājoklī, kamēr pašvaldība vai operatīvie dienesti nav apliecinājuši, ka tas ir droši!

Papildu drošības ieteikumus meklē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tīmekļvietnē!