Par ikdienas drošību
Kā pasargāt sevi no traumām? Kā rīkoties, ja iedzēlusi lapsene?
Ir lietas, kuras tik tiešām nevar paredzēt, bet Drošības akadēmija zina, ka riskus vienmēr ir iespējams mazināt. Lasi rakstus un uzzini!
Drošas skriešanas formula. Praktiski padomi iesācējiem
Pievēršoties veselīgākam dzīvesveidam, skriešana nereti ir pirmā izvēle fizisko aktivitāšu sarakstā, jo tai nav nepieciešams specifisks aprīkojums, var skriet jebkurā vietā un laikā. Pieredze gan rāda, ka šis sporta veids nav tik “nevainīgs”, kā šķiet pirmajā brīdī, – traumās var iedzīvoties pat pieredzējuši skrējēji.
Lasīt vairākVai viena ķivere der visiem dzīves gadījumiem?
Velo ķivere, skrejriteņa, skeitborda ķivere vai veikborda ķivere… Sporta veikalu ķiveru piedāvājumā var apmaldīties šī vārda vistiešākajā nozīmē. Ja vēl ir vēlme iekļaut savu hobiju sarakstā vairākus sporta veidus, bankrots ir garantēts. Kā īsti ir – katram sporta veidam tiešām nepieciešama sava ķivere vai tomēr pietiek ar vienu, universālu?
Lasīt vairākKā neapdegt vasaras saulē?
Vasaras saulē var ne tikai pārkarst. Tikpat liels ir risks ir iegūt vairāk vai mazāk nopietnus ādas apdegumus. Turklāt, lai saule radītu nopietnu kaitējumu Tavai ādai un vispārējai veselībai, nav jāgaida, kad gaisa temperatūra pakāpies virs +30°C atzīmes.
Lasīt vairākPārējie raksti
Praktiski padomi drošai atpūtai pilsētā
Pastāv uzskats, ka pilsētā atpūsties nav iespējams. Pieredze gan liecina par pretējo – ir gana daudz iespēju izvēdināt galvu, sakopot domas un uzlādēt savas iekšējās baterijas iespējams arī urbānā vidē. Lai arī kuru no tām Tu izvēlētos, ir svarīgi atcerēties, ka par drošību atpūtas laikā ir jādomā vienmēr un visur!
Kā pasargāt velosipēdu no garnadžiem?
Velosipēds ir ne tikai ērts un videi draudzīgs pārvietošanās līdzeklis, bet arī viena no garnadžu iekārojamākajām lietām. Viņu darba metodes mūsdienās mēdz būt tik filigrānas, ka burtiski dažu sekunžu laikā bez pēdām var pazust pat ar modernākajām drošības sistēmām aprīkots braucamais.
Gripa nav cīņa ar vējdzirnavām. Kā pasargāt sevi un citus?
Mūsu – cilvēku – imūnsistēma dažādu vīrusu iedarbībai ir pakļauta ik dienu, bet īpaši laikā no oktobra līdz aprīlim, kad īpaši aktīvi uzdarbojas elpceļu vīrusi. Viens no nešpetnākajiem šāda veida vīrusiem ir gripa, jo šī slimība var ne vien skart lielus un mazus, bet arī ieilgt un izraisīt nopietnas komplikācijas. Lai arī gripas profilakse nenodrošina 100% drošību pret saslimšanu, tā būtiski mazina inficēšanās risku un atvieglo slimības gaitu.