Lētāk ne vienmēr ir drošāk. Slēptie ar elektroierīču lietošanu saistītie riski

#elektrodrošība

Pēdējos gados viens no straujāk augošajiem tirgus segmentiem Latvijā ir pirkumi ārvalstu, īpaši Āzijas, interneta veikalos. Galvenais iemesls – šajos veikalos dažādas preces, tostarp viedierīces, nereti var iegādāties divas un pat trīs reizes lētāk nekā vietējā tirgū. Diemžēl pieredze rāda, ka ārvalstu interneta veikalu zemo cenu politika nereti ir cieši saistīta ar augstiem drošības riskiem, un šajā gadījumā runa nav tikai par kiberdrošību.

Kā norāda Drošības Akadēmijas eksperti, dažādas ārvalstu interneta veikalos iegādātas elektroierīces, sākot ar elektroniskšm rotaļlietām, lukturīšiem un beidzot ar viedpulksteņiem, planšetdatoriem, elektroskrejriteņiem, putekļusūcējiem-robotiem, rada arī virkni citu nozīmīgu risku. To uzskatāmi apliecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) un Eiropas Komisijas kopīgi veiktās pārbaudes rezultāti. Tajā secināts, ka liela daļa tādās platformās kā “Aliexpress”, “Shein”, “Temu” u.c. iegādāto preču neatbilst Eiropas Savienības drošības, veselības un vides aizsardzības  prasībām – tām nav CE marķējuma, tās ir nestabilas, viegli salaužamas, satur toksiskas vielas (piemēram, svinu vai kadmiju), kā arī tām ir citas būtiskas neatbilstības, kas var izraisīt elektrošoku un aizdegšanās risku.

“Šādi gadījumi liecina, ka patērētāji, izvēloties lētākas preces no trešo valstu tirgotājiem, nereti neapzināti pakļauj riskam sevi un savu mājokli,” norāda PTAC direktora vietniece Linda Rinkule. “Tāpēc, iegādājoties preces Āzijas interneta veikalos, aicinām būt īpaši vērīgiem: pārbaudīt preces izcelsmi, tirgotāja uzticamību, CE marķējuma esamību, kā arī pārliecināties, ka precei pievienota atbilstību apliecinošā dokumentācija.”

Arī apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati liecina, ka lētas un zemas kvalitātes elektroierīces var radīt nopietnus riskus iedzīvotāju drošībai. Piemēram, uzņēmumā ir reģistrēts gadījums, kad ugunsgrēks mājoklī izcēlās, aizdegoties LED lampai. Lai gan saimnieks nelaimes brīdī bija mājās un spēja nodzēst liesmu pats saviem spēkiem, īpašumam nodarīto zaudējumu apmērs pārsniedza 2 700 EUR. Citā gadījumā, eksplodējot bārdas skujamās ierīces baterijai, vannaistabā izcēlās ugunsgrēks, radot zaudējumus 1 000 EUR apmērā.

Pieredze rāda, ka salīdzinoši visbiežāk ar elektroierīcēm saistīts ugunsgrēks izceļas to lādēšanas brīdī, kas ir saistīts saistīti gan ar šo ierīču kvalitāti, gan lietošanas paradumiem. Piemēram, ne visas ārvalstu interneta veikalos nopērkamās elektropreces ir paredzētas izmantošanai Eiropas elektrotīklā (230V/50Hz). Tām nereti nepieciešama pavisam cita jauda, līdz ar ko ļoti augsts ir pārslodzes un īssavienojuma risks. Nav izslēgts arī atsevišķu ierīces detaļu, piemēram, baterijas, pārkaršanas un aizdegšanās risks. Šādos gadījumos zaudējumu apmērs var būt ļoti liels. BALTA ir reģistrēts gadījums, kad aizdegoties galvas lukturim tā uzlādes laikā, īpašumam nodarītie zaudējumi pārsniedza 30 000 EUR.

Nozīmīga loma mājokļa drošības sekmēšanā ir arī elektroinstalāciju stāvoklim, jo nereti ugunsgrēku izraisa elektrotīkla pārslodze, ko rada vairāku jaudīgu elektroierīču darbināšana vienlaikus. Šādos gadījumos vadi var uzkarst līdz degšanas temperatūrai, bojājot elektroinstalācijas un tām pieslēgtās ierīces, kā arī būtiski palielinot ugunsgrēka risku.

Praktiski padomi, kā mazināt ar elektroierīču lietošanu saistītos drošības riskus mājoklī:

  • Neatstāj ierīces bez uzraudzības to uzlādes laikā un nelādē tās pa nakti, jo baterijas uzlādes laikā sakarst, kas var izraisīt pašaizdegšanās risku. Tas attiecas gan uz datoriem, elektriskajiem urbjiem, mūzikas tumbiņām un putekļusūcējiem-robotiem, gan arī mobilajiem telefoniem – tie aizdegas biežāk, nekā spējam iedomāties, un izdedzis caurums galdā vai gultas matracī šādos gadījumos ir mazākais iespējamais ļaunums.

  • Neturi ierīces, to lādētājus dažādu siltuma avotu, tostarp radiatoru, tuvumā, kā arī tiešos saules staros. Baterijas ir jutīgas pret karstumu, tādējādi atrašanās karstumā var paātrināt to bojāšano, kā arī izraisīt aizdegšanos.

  • Izvēlies ierīces ar CE marķējumu, kas apliecina to atbilstību būtiskajām Eiropas Savienības drošības prasībām.

  • Iegādājies labi zināmu ražotāju ierīces un to rezerves daļas, īpaši baterijas un lādētājus. Savukārt, pērkot mazāk zināmu ražotāju ierīces, nepaslinko un papēti tīmeklī pieejamās atsauksmes.

  • Neizmanto bojātas elektroierīces, kā bojātus, nolietus, konkrētajām ierīcēm nepiemērotus lādētājus. Piemēram, ja nepiemērots spriegums var sabojāt ierīces bateriju, izraisot tās aizdegšanos vai pat eksploziju. Savukārt, ja lādētājs nespēj kontrolēt uzlādes procesu, pastāv risks pārlādēt ierīces bateriju, kas rada tās aizdegšanās risku.

  • Seko līdzi arī ierīču bateriju stāvoklim. Piemēram, nolietotas baterijas ne vien samazina ierīces darbības laiku, bet arī palielina pārkaršanas un aizdegšanās risku. Īpaši augsts tas ir litija jonu baterijām, ko plaši izmanto viedierīcēs.

  • Neatstāj lādētāju kontaktligzdā pēc ierīces uzlādes, jo tas var pārkarst, sākt dzirksteļot un izraisīt ugunsgrēku. Tāpat nerauj lādētāju laukā no kontaktligzdas, turot aiz vada – tā vari sabojāt gan lādētāju, gan arī kontaktligzdu, radot īssavienojuma risku.

  • Neslēdz pagarinātājā vairākas jaudīgas ierīces vienlaikus, kā arī citus pagarinātājus. Šāda prakse var arī sabojāt mājokļa elektroinstalācijas, radot ilgtermiņā riskus visam elektrotīklam.

  • Pārliecinies, ka Tava mājokļa kontaktligzdu jauda atbilst to ierīču jaudai, kuras izmanto ikdienā. Šo atbildīgo uzdevumu vari veikt saviem spēkiem, taču drošāk to ir uzticēt sertificētam elektriķim, kurš nepieciešamības gadījumā palielinās kontaktligzdu jaudu.

  • Veic mājokļa elektroinstalāciju pārbaudi vismaz reizi 10 gados. Ja dzīvo daudzdzīvokļu mājā, pārliecinies, ka apsaimniekotājs organizē šīs pārbaudes regulāri.

Mēdz sacīt – nezināšana neatbrīvo no atbildības pret sevi un citiem, tāpēc ievēro šos padomus praksē un seko līdzi tam, lai tos ievēro citi!

Lasi arī par bīstamākajiem elektroierīču un elektrotīkla lietošanas paradumiem ikdienā.