Padomi, kā pasargāt mājas jumtu dažādos laikapstākļos

Uz jumta uzkrituši lūstoši koki, norauti jumta gabali vai dakstiņi, stipras krusas rezultātā sacaurumots segums vai zem sniega svara iebrukušas jumta konstrukcijas – tās ir tikai dažas no ķibelēm, kas, neraugoties uz salīdzinoši mēreno klimatu, mājokļu jumtus Latvijā piemeklē katru gadu. Gadu no gada vētras kļūst aizvien biežākas un stiprākas, nodarot lielākus postījumus.

Kā liecina Drošības Akadēmijas ekspertu novērojumi, pēdējos gados vētras visvairāk postījumu īpašumiem nodara vasarā un rudenī, tostarp sabojā vai pat pilnībā norauj jumtus. Lielāko daļu jeb 70% jumta bojājumu izraisa tieši spēcīgs vējš; pārējos postījumus nodara spēcīgas lietavas, krusa vai ilgstoša snigšana.

Praktiski ieteikumi privātmāju īpašniekiem jumta izturības veicināšanai:

• Regulāri vizuāli pārbaudi jumta konstrukciju stāvokli gan no ārpuses, gan iekšpuses, lai savlaicīgi identificētu bojājumus un novērstu nopietnākus bojājumus, kas var rasties lielā vējā, tostarp jumta noraušanu un nokrišņu iekļūšanu ēkā. Nepieciešamības gadījumā atjauno dūmvada apmetumu virs jumta daļas.

• Ja iespējams, izvairies no jumta segumiem, kas nav piemēroti Latvijas klimatam. Piemēram, bitumena jumta segums ir jutīgs pret sala un atsala cikliem – tas plaisā un zaudē elastību. Savukārt plastmasas vai PVC jumta loksnes, kas plaši tiek izmantotas terasēm, nojumēm, siltumnīcām, nelielām saimniecības ēkām u.tml., var deformēties gaisa temperatūras svārstību ietekmē un kļūt trauslas aukstumā.

• Lai arī mēdz sacīt, ka nav nekā pastāvīgāka par pagaidu risinājumiem, neizmanto pagaidu jumta segumus ilgāk par ražotāja instrukcijā noteikto laiku! Ilgstoša to lietošana var radīt noplūdes, veicināt jumta konstrukciju bojājumus un palielināt risku, ka jumts tiks nopietni bojāts stipra vēja vai intensīvu nokrišņu laikā.

• Ja Tavam mājoklim ir valcēts skārda jumta segums, valcējuma kvalitāti ieteicams pārbaudīt vismaz reizi gadā.

• Pievērs īpašu vērību jumta konstrukcijas vājākajiem punktiem – skursteņu un ventilācijas šahtu skārda iesegumiem un blīvējumiem. Pirmkārt, skārda iesegumi ir viena no pirmajām vietām, kur vējš “aizķeras”, ja tie nav pieteikami nostiprināti, radot risku, ka jumta segums tiks norauts. Otrkārt, šajās vietās visbiežāk uzkrājas lietus ūdens, sniegs un ledus – ja blīvējumi vai iesegumi ir bojāti vai vaļīgi, zem jumta konstrukcijas var nokļūt ūdens, radot gan noplūdes risku, gan arī jumta konstrukciju bojājumus.

• Klājot jumta segumu, ievērot ražotāja izstrādātās montāžas instrukcijas.

• Regulāri attīri teknes un notekas no lapām, smiltīm un citiem gružiem, bet pēc intensīvas snigšanas notīri jumtu, tiklīdz tas ir iespējams.

• Notīri jumtu no sniega segas pēc intensīvas snigšanas, tiklīdz tas ir iespējams.

Drošības Akadēmijas eksperti atgādina – privātmāju īpašniekiem vismaz reizi gadā ir jāparūpējas par sava īpašuma jumta stabilitāti, lai tas neaizlidotu vējiem līdzi.

Lasi arī par to, kā sagatavoties negaisam un vētrai.