Dūmvads – vairāk nekā caurule uz jumta

Vai zināji, ka sodrējiem aizaudzis dūmvads ir ugunsbīstams? Netīrīti un nekvalitatīvi izbūvēti dūmvadi ik gadu ir iemesls simtiem postošu ugunsgrēku mājokļos, kas ne vienmēr rezultējas tikai ar finansiāliem zaudējumiem to īpašniekiem vai īrniekiem – diemžēl tiem var būt arī letālas sekas. Lai novērstu nelaimi, ir svarīgi savlaicīgi parūpēties par dūmvada apkopi.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atklāj, ka ugusdzēsēji ik gadu dodas uz vairāk nekā 500 izsaukumiem, kas saistīti ar sodrēju degšanu dūmvados. Pieredze rāda, ka viens no izplatītākajiem šo ugunsgrēku iemesliem ir pārāk liels sodrēju daudzums. Proti, sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz dūmvada iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, ja tos nenotīra laikus, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā – izraisa intensīvu degšanu. Degšana dūmenī savukārt var radīt plaisas visa tā korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, un izraisot visas ēkas aizdegšanos.

Īpaša uzmanība dūmvada tīrīšanai ir jāpievērš tad, ja apkurei tiek izmantots ilgdedzes katls, skaidro Almants Bērziņš – sertificēts skursteņslaucītājs ar 20 gadu pieredzi un Latvijas Skursteņslauķu brālības biedrs: “Šīs ierīces veicina pastiprinātu sodrēju veidošanos, līdz ar ko dūmejai var būt nepieciešama tīrīšana ne vien pirms apkures sezonas sākuma vai tās noslēgumā, bet arī šīs sezonas laikā, t.i., ziemas vidū.”

Tomēr, lai izvairītos no ugunsnelaimes, ar dūmvada iztīrīšanu vien nepietiek, uzsver A.Bērziņš: “Dūmejai ir jābūt ne tikai tīrai, bet arī tehniski drošai. Tas nozīmē, ka jāpārbauda arī tās tehniskais stāvoklis no kurtuvees līdz izvadam – savienojumi, plaisas un nodrupumi.”

Drošības Akadēmijas eksperti vērš uzmanību uz to, ka, lai apkures sezonu varētu aizvadīt mierīgi, dūmvadi jātīra un apkures ierīces jāapseko vismaz vienu reizi gadā!

Lai dūmvads kalpotu ilgi un labi:

• Nekurini krāsni vai kamīnu ar slapju malku un ļauj tai pilnībā izdegt, lai neveidojas biezi dūmi, jo tie veicina sodrēju un darvas nogulšņu veidošanos dūmvadā, kas savukārt samazina villkmi un palielina sodrēju aizdegšanās risku. Pieredze rāda,ka, ja apkurei regulāri tiek izmantota mitra vai slapja malka, tāds sodrēju apjoms, kas var aizdegties, dūmvadā izvidojas vien dažu nedēļu laikā.

• Ja izmanto cietā kurināmā, piemēram, malkas, kūdras, brikešu vai granulu, apkures sistēmu, tīri dūmvadu vismaz reizi gadā, bet vēl labāk – divas reizes gadā: pirms apkures sezonas sākuma jeb līdz 1. novembrim, kā arī vienu reizi aktīvās apkures sezonā, t.i., no 1. novembra līdz 1. martam.

• Uztici dūmvada tīrīšanu sertificētiem speciālistiem. Lai gan privātmāju īpašnieki drīkst veikt to paši, ir svarīgi ņemt vērā, ka nepareizi izvēlēta tīrīšanas metode var sabojāt dūmvada konstrukciju un mazināt tā ugunsdrošību. Sertificēts skursteņslauķis ne tikai iztīrīs dūmvadu, bet arī novērtēs apkures sistēmas tehnisko stāvokli un sniegs ieteikumus tā uzlabošanai.

• Izvēlies dūmvada veidam atbilstošu tīrīšanas metodi – neignorē ražotāja norādes! Tādas klasiskās tīrīšanas metodes kā mehāniska beršana ar metāla birsti no augšas vai apakšas, sausā tīrīšana u.tml. ir piemērotas tikai ķieģeļu dūmvadiem. Metāla un keramisko dūmvadu tīrīšanai tiek izmantotas pavisam citas metodes – no tīrīšanas ar specializētām mīksto saru birstēm līdz ķīmiskajiem tīrīšanas līdzekļiem. Piemēram, ja izmantosi metāla dūmvada tīrīšanai metāla birsti, tas tiks saskrāpēts, līdz ar ko straujāk veidosies korozija un dūmvads ātrāk zaudēs izolējošās īpašības.

• Regulāri pārbaudi skursteņa vizuālo stāvokli. Pievērs īpašu uzmanību deformācijām un plaisām. Piemēram, pat nelielas plaisas dūmvadā, ko visbiežāk izraisa pārāk intensīva kurināšana vai pēkšņas temperatūras svārstības, var radīt gaisa noplūdes, kas negatīvi ietekmē vilkmi un rada oglekļa noplūdes risku telpās. Savukārt dūmvada deformācijas gadījumā var mainīties dūmgāzu izvadīšanas virziens, kas palielina kondensāta un sodrēju uzkrāšanās risku.

“Cilvēki bieži nāk pie mums tikai tad, kad problēma jau ir notikusi. Bet patiesībā pietiek ar vienu Latvijas Amatnieku kameras sertificēta skursteņslaucītāja pārbaudi gadā un pareizu kurināšanu, lai ugunsdrošības risks kļūtu minimāls. Šāds pieredzējis speciālists ne tikai pareizi iztīrīs dūmeju, bet norādīs uz riskiem un nepieciešamajiem remontdarbiem. Ja tos veikt negribās, tad gan labāk noblombēt dūmkanālu – būs drošāk,” tā A.Bērziņš.

Latvijas Amatniecības kamerā reģistrētie skursteņslauķi, sertificēti skursteņslauķi.

Lasi arī interviju ar ugunsdrošības ekspertu Valentīnu Buiķi par svarīgākajiem ar apkures sistēmu apkopi saistītajiem jautājumiem.