Pirkumi internetā: kā neiekrist krāpnieku lamatās?

#digitālā drošība

Pirkumiem internetā ir daudz būtisku priekšrocību – no iespējas to darīt jebkurā laikā un vietā, ātri un ērti salīdzināt cenas dažādos veikalos, iegūt atsauksmes līdz izdevīgākiem piedāvājumiem nekā fiziskos veikalos, kas ietver gan zemākas cenas, gan īpašas akcijas, un piegādes līdz pat mājokļa durvīm. Tomēr šīm ērtībām ir arī ēnas puses – paaugstināts spontānu pirkumu risks un krāpniecības draudi.

Interneta krāpnieki nesnauž uz veciem lauriem – attīstoties digitālajām tehnoloģijām, arī viņu darba metodes kļūst aizvien izsmalcinātākas. Tieši tāpēc iekrist krāpnieku lamatās var ikviens, tostarp ļoti pieredzējuši un uzmanīgi lietotāji.

Lai arī par krāpniecības gadījumiem ziņo vien katrs ceturtais (29%)*, novērojumi liecina, ka, iepērkoties internetā, visbiežāk tiek piedzīvotas situācijas, kad iegādātā prece nav piegādāta, jo interneta veikals bijis fiktīvs. Mēdz būt arī gadījumi, kad saņemtā prece neatbilst aprakstam vai tās vietā tiek piegādāta cita – lēta kopija.

Viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki iekrīt interneta krāpnieku lamatās, ir neuzmanība. Tādējādi Drošības Akadēmijas eksperti vērš uzmanību uz to, ka, lai pasargātu sevi, savu maciņu no krāpniekiem, iepērkoties internetā ir svarīgi nesteigties un saglabāt vēstu prātu. Vienlaikus ieteicams iepirkties zināmos un jau pārbaudītos interneta veikalos. Ja kārotā lieta tajos nav pieejama, rūpīgi izpēti konkrētā veikala vietni, īpašu uzmanību pievēršot šiem aspektiem:

  • Domēna adrese. Lai arī nekas nav 100% drošs, drošāka adrese ir šifrēta – tai ir dēvētais SSL sertifikāts: vietnes adrese sākas ar https://, nevis http:// un tās adreses laukā ir redzama piekaramās atslēgas ikona (uzklikšķinot uz šīs ikonas, var pārliecināties, vai sertifikāts ir derīgs). Klikšķinot uz reklāmas baneriem, ir vērts pievērst uzmanību arī tam, vai jau zināmu interneta veikalu gadījumā atveras vietne ar īsto domēna adresi – pat viens burts, punkts tās nosaukumā var būt izšķirošs.

  • Informācija. Neuzticies interneta veikalam, kura īpašnieks nav identificējams – tajā nav apraksta par uzņēmumu vai šis apraksts ir nepilnīgs, nav publicēta veikala kontaktinformācija (tālruņa numurs, e-pasta adrese, juridiskā adrese), kā arī nav aprakstīti preču piegādes un atgriešanas nosacījumi vai tie neatbilst likumdošanas prasībām. Pievērs papildu uzmanību vietnes satura kvalitātei, piemēram, vai šķietami Latvijā bāzēta veikala lapas saturs ir latviešu valodā, teksti ir loģiski un bez nopietnām gramatikas kļūdām.

  • Vēsture. Bieži krāpnieciskiem nolūkiem veidotie interneta veikali un to lapas sociālo tīklu platformās parādās tīmeklī īsi pirms kādiem svētkiem, akcijām (Lieldienas, Ziemassvētki, Melnā piektdiena, Kiberpirmdiena u.c.), vai ir veidotas uz citu tīmekļvietņu bāzes. Lai pārbaudītu interneta veikala vēsturi, Tev nav jāvēršas Uzņēmumu reģistrā, Valsts ieņēmumu dienestā vai kādā citā organizācijā. To var izdarīt ātri, ērti un bez maksas platformā Wayback Machine – ievadi tajā interneta veikala URL adresi un izvēlies kalendārā pieejamos datumus, lai apskatītos, kā vietne izskatījās agrāk. Informācija par vietnes domēnu – tā reģistrācijas laiku un dažkārt arī izmaiņu vēsturi – pieejama platformās Scamadviser un WHOIS.

  • Vienmēr pārbaudi, vai un kādas atsauksmes par interneta veikalu, tā preču kvalitāti ir pieejamas tīmeklī. Īpašu uzmanību pievērs vietnēm, kurās lietotāju rakstītās atsauksmes nevar rediģēt vai izdzēst trešās puses, piemēram, Sūdzības.lv vai Trustpilot. Ir vērts ielūkoties arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra veidotajā uzņēmumu “Melnajā sarakstā”.

  • Cena. Neuzķeries uz pārāk izdevīgiem piedāvājumiem, īpaši, ja tiem ir laika ierobežojumi – “atlaide pieejama tikai šodien”, “preču skaits ierobežots” u.tml.! Ja preces cena ir par 60 līdz 90% zemāka nekā citos veikalos, tas var liecināt, ka Tu to nesaņemsi, jo pārdevējam tās nav. Ja preci tomēr saņemsi, tā visticamāk būs lēta oriģinālās preces kopija. Ir vērts pievērst arī uzmanību cenai maksāšanas brīdī, jo tajā pēkšņi var tikt iekļauta papildu maksa, piemēram, pirkuma apkalpošanas maksa vai maksa par nesasniegtu minimālo pirkuma summu.

  • Norēķini. Izvairies no interneta veikaliem, kuros kā vienīgā iespēja norēķiniem ir priekšapmaksa – tas var liecināt gan par to, ka veikals ir krāpniecisks, gan arī par to, ka veikalam nav līdzekļu preču iegādei no vairumtirgotāja. Tāpat izvairies no interneta veikaliem, kuros kā vienīgā norēķinu iespēja tiek piedāvāts bankas pārskaitījums, jo tie ir grūti izsekojami un atgūt naudu šādu norēķinu gadījumos, ja pārdevējs neizpilda saistības, ir teju neiespējami. Drošāk ir norēķināties par pirkumiem ar maksājumu karti vai PayPal, jo šie risinājumi nodrošina pircēju aizsardzību.

Papildu drošībai Drošības Akadēmijas eksperti iesaka izmantot pirkumiem internetā virtuālas kartes vai kartes ar ierobežotu maksājumu limitu, nesaglabāt kartes datus interneta veikalu un iepirkšanās platformu lietotāja kontos, neveikt maksājumus, pieslēdzoties pie publiskajiem WiFi tīkliem, un, ja iespējams, aktivizēt daudzfaktoru autentifikāciju. Tāpat ieteicams regulāri atjaunot gan ierīces (datora, viedtālruņa) iestatījumus, gan arī e-pasta, dažādu interneta veikalu kontu u.tml. paroles. Katram kontam ir svarīgi veidot savu unikālo paroli, nevis izmantot visiem vienu paroli vai veidot paroles pēc viena principa, piemēram, FacebookParole1, ZalandoParole1, IbankasParole1.

Ja gadās iekrist krāpnieku lamatās, atceries – kļūdīties ir cilvēcīgi! Ir svarīgi mācīties no savām kļūdām un brīdināt citus, tāpēc pat tad, ja zaudējumi nav lieli un par notikušo ir kauns, ziņo par šiem gadījumiem savai bankai, CERT.lv (cert@cert.lv) un Valsts policijai!

* Aptauja veikta Drošības Akadēmijas vietnē drosak.lv 2025.gada decembrī, elektroniski aptaujājot 314 iedzīvotājus no visas Latvijas.