Kā rīkoties, ja pastāv plūdu draudi?

Pēdējo gadu tendences liecina, ka Latvijā plūdi ir raksturīgi ne tikai pavasarim, bet arī ziemas mēnešiem. Kā rāda Drošības akadēmijas pieredze, plūdi Latvijas iedzīvotājiem ik gadu izmaksā simtiem tūkstošu eiro, vislielākos postījumus nodarot mājokļu pagrabiem, apkures sistēmām un pagrabstāvā esošajai iedzīvei.

Lai šī dabas stihija nesagādātu liekas raizes un finansiālus zaudējumus, pirms jaunas mājvietas izvēles ieteicams pārliecināties, vai noskatītā māja vai zemesgabals nav pakļauts plūdu riskam. Savukārt ēku īpašniekiem, kuri mīt upju ielokos vai citu ūdenstilpju tuvumā, ir vērts jau laikus sagatavot savus īpašumus, lai maksimāli samazinātu iespējamo plūdu postījumus.

Lai samazinātu plūdu radīto postījumu apmēru, Drošības akadēmija atgādina svarīgākos ieteikumus.

  • Ja tavs īpašums atrodas applūstošā vietā, ir ieteicams pagrabā un saimniecības ēkās neglabāt neko vērtīgu.

  • Ja iespējams, ūdenssūkņi un apkures iekārtas jānovieto vismaz 10–20 cm virs zemes.

  • Pagraba ieeja vai, ja iespējams, plašāka teritorija jāaprīko ar augstāku aizsargvalni, lai ūdens nevarētu iekļūt pagrabā vai applūdināt ēkas pirmo stāvu.

  • Ja māja vēl tikai top, ieteicams tajos apbūves gabalos, kur ir iespējami plūdi, ēkas ieplānot visaugstākajā vietā uz paaugstinātiem pamatiem.

  • Plūdu riska zonā māju vēlams celt bez pagraba, jo pagrabs ir pirmā vieta, kur iekļūst ūdens, turklāt ne tikai pa durvīm un logiem, bet arī pa mikroplaisām sienās.

  • Ja pastāv plūdu risks, mantas, kas glabājas pagrabā, piemājas teritorijā vai applūstošajās ēkās, laikus jāpārvieto uz drošāku vietu, lai, ceļoties ūdens līmenim, tās netiktu sabojātas.

Ieteikumi, ja īpašums atrodas iespējamo plūdu zonā un ir zināms, ka tuvojas plūdi.

  • Jau laikus sagatavo līdzi ņemšanai personas dokumentus, naudu, vērtslietas, kabatas lukturīti, pārtiku, medikamentus, apģērbu un apavus – tas būs svarīgi, ja būs jāevakuējas.

  • Seko līdzi informācijai plašsaziņas līdzekļos par notikumiem apkārtnē, klausies meteorologu brīdinājumus un, ja nepieciešams, evakuējies.

  • Atstājot dzīvesvietu, atslēdz elektroenerģijas un gāzes padevi, vietējās apkures ierīces un iekārtas, aizver logus, durvis, lūkas un slēģus.

  • Laikus pārvieto mantas, kas glabājas pagrabā vai applūstošajās ēkās, uz drošāku vietu, lai, ceļoties ūdens līmenim, tās netiktu sabojātas.

  • Nostiprini visus kustīgos priekšmetus pagalmā, lai ūdens un ledus tos neaiznes.

  • Ieeju pagrabā vai mājā aprīko ar augstāku aizsargvalni, lai ūdens nevarētu iekļūt pagrabā vai applūdināt ēkas pirmo stāvu.

  • Parūpējies arī par palīgēku (piemēram, siltumnīcas vai garāžas) drošību – pēc iespējas stingrāk nostiprini to konstrukcijas un pārvieto drošā vietā tajā esošās mantas.

Papildu ieteikumi arī no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tīmekļa vietnes.

Ko darīt laikā, kad pastāv plūdu draudi?

Latvijā plūdi var veidoties ilgstošu nokrišņu, sniega kušanas vai ledus sastrēgumu rezultātā, kad strauji ceļas ūdens līmenis, applūdinot apkārtējās teritorijas.

  • Sazinies ar savu pašvaldību un noskaidro, vai tavas ģimenes mājoklis atrodas plūdu apdraudētajā teritorijā.

  • Seko informācijai plašsaziņas līdzekļos. Klausies meteorologu brīdinājumus un seko līdzi situācijas attīstībai sava mājokļa tuvumā, informē kaimiņus.

  • Noskaidro un saglabā savā mobilajā telefonā un piezīmju grāmatiņā tālruņu numurus, uz kuriem jāzvana, lai ziņotu par plūdu sākšanos un saņemtu palīdzību, – pašvaldības un operatīvo dienestu tālruņa numurus.

  • Ja atrodies plūdu apdraudētajā teritorijā, savlaicīgi parūpējies par veciem cilvēkiem, bērniem, invalīdiem un slimniekiem, atrodot viņiem šajā laikā drošāku mājvietu pie radiem vai draugiem. Nepieciešamības gadījumā lūdz palīdzību savā pašvaldībā.

  • Apzini vietu, kur nepieciešamības gadījumā evakuēt mājlopus, mājdzīvniekus, un izplāno, kā tos nodrošināt ar barību. Ja tādas iespējas nav, savlaicīgi vērsies pēc palīdzības savā pašvaldībā.

Ko darīt, ja plūdi sākušies negaidīti un nav iespējams evakuēties?

  • Ja apdraudēta tava veselība vai dzīvība, zvani Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruni 112.

  • Pārvietojies uz ēkas augšējiem stāviem vai jumtu. Ja plūdi sākušies naktī, izmanto gaismas signālu, lai glābējiem signalizētu par savu atrašanās vietu.

  • Esi mierīgs, pārliecināts un rīkojies operatīvi, ja tuvākā apkārtne un mājoklis strauji applūst. Zini, ka nepieciešamības gadījumā operatīvie dienesti steigsies tev palīgā.