Drošības ieteikumi peldētājiem

Ūdens vilina daudzus, īpaši karstās vasaras dienās. Diemžēl ūdens prieki salīdzinoši bieži beidzas traģiski – saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem Latvijā ik gadu noslīkst vairāk nekā 100 cilvēku, tostarp aptuveni 10 bērni. Lai arī nepietiekama peldētprasme ir viens no galvenajiem cēloņiem, tas nav vienīgais.

Latvijā ik gadu noslīkst vairāk cilvēku nekā vidēji Eiropas Savienībā. Arī pasaules mērogā situācija Latvijā ir vērtējama kā gaužām bēdīga. SPKC statistika ir skaudra: vairums noslīkušo no ūdenstilpēm tiek izcelti aktīvās peldsezonas laikā, t.i., no maija līdz septembrim, visvairāk – jūnijā un jūlijā. Vīrieši iet bojā noslīkstot vidēji 3,5 reizes biežāk nekā sievietes. Iemesls – viņi ir pārgalvīgāki, biežāk pārvērtē savas spējas un lieto alkoholu.

Atpūta pie ūdens ir saistīta ar paaugstinātu bīstamību ne tikai nepietiekamas peldētprasmes dēļ. Pieredze rāda, ka salīdzinoši augsts ir arī risks gūt dažādas traumas, kas palielina noslīkšanas risku. Piemēram, nepatīkamus pārsteigumus peldvietās var sagādāt akmeņi, dažādi svešķermeņi (gliemežvāki, stikla lauskas, makšķerāķi, skārdenes u.c.) ūdenstilpes gultnē, nevienmērīga, kā arī mainīga ūdenstilpes gultne (tā var pēkšņi padziļināties vai gluži pretēji – kļūt pārāk sekla). Arī laipas var būt slidenas un ūdenstransporta līdzekļu vadītāji var būt neuzmanīgi, pārgalvīgi. Ņemot vērā šos aspektus, Drošības Akadēmijas eksperti iesaka izvēlies ūdens prieku baudīšanai tikai labi zināmas peldvietas, nelēkt ūdenī (īpaši ar galvu pa priekšu), nedoties peldēt vienatnē un īpaši uzmanīt pie ūdens bērnus.

Pamatnoteikumi drošu ūdens prieku baudīšanai:

Nepeldi aiz bojām, kas ierobežo peldvietu, – tās ir uzstādītas, rūpējoties peldētāju drošību.
Ja pārkarsti saulē, ūdenī ej lēnām, lai izvairītos no straujas ķermeņa temperatūras maiņas, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus.
Esot ūdenī, nejokojies, skaļi saucot: “Palīgā! Slīkstu!” Pastāv iespēja, ka situācijā, kad Tev tiešām būs nepieciešama palīdzība, neviens vairs nepievērsīs uzmanību palīdzības saucieniem. Ir vērts paturēt prātā, ka slīkšana parasti notiek ļoti ātri (tas ir aptuveni 30 sekunžu jautājums) un ļoti klusi, nemanāmi.
Neriskē! Dižošanās ar to, ka vari aizlēkt vai aizpeldēt vistālāk, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību.
Atceries, ka piepūšamie peldlīdzekļi (riņķi, matrači, bumbas u.c.) ir tikai rotaļlietas, nevis peldēšanas aprīkojums, – tās negarantē drošību uz ūdens! Turklāt ļoti bieži peldētāji ar matračiem, peldriņķiem, pašiem to nemanot, tiek iepūsti ar vēju vai aiznesti ar straumi tik tālu no krasta, ka paši saviem spēkiem atpakaļ netiek.
Ūdenskrātuvēs nedrīkst lēkt ūdenī no tramplīna, laipas vai augsta krasta, turklāt ne uz galvas, ne arī kājām. Mediķu pieredze rāda, ka šādā veidā peldētāji ik gadu gūst smagas galvas un mugurkaula traumas, kas daudzos gadījumos izraisa invaliditāti vai pat nāvi.
Vizinoties ar laivu vai nodarbojoties ar ūdenssporta veidiem, vienmēr izmanto glābšanas vesti! Neaizmirsti to uzvilkt arī bērnam.
Mēdz sacīt – svešu bērnu nav. Patiesībā arī svešu pieaugušo nav. Esot pie ūdens, ir svarīgi pieskatīt vienam otru, lai savlaicīgi atpazītu nelaimes gadījumus un varētu palīdzēt.
Nepeldies vienatnē un neizvēlies peldēm un citām ūdens sporta aktivitātēm nolūkam ļoti nomaļas vietas, jo pastāv risks, ka tad, ja radīsies problēmas, līdzās nebūs neviena, kas varētu palīdzēt!
Nepeldies stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā! Piemēram, vējš var radīt lielus un neprognozējamus viļņus, kas apgrūtina peldēšanu un palielina noslīkšanas risku. Negaisa laikā ūdens krasi var kļūt aukstāks, izraisot hipotermijas risku, kā arī tas labi vada zibens radītu elektrību. Savukārt peldēšana tumsā ir bīstama sliktās redzamības dēļ – ir grūti orientēties apkārtnē, novērtēt attālumu līdz krastam vai pamanīt ūdenī bīstamus objektus.
Nedodies peldēt, atrodoties alkohola un citu apreibinošu vielu ietekmē! Pieredze rāda, ka tieši šādu vielu lietošana ir viens no biežāk izplatītajiem traumu gūšanas iemesliem aktīvās atpūtas, tostarp peldēšanas, laikā. Šo vielu ietekmē cilvēki kļūst ne tikai pārgalvīgāki. Pat daži šķietami nevainīgi kokteiļa malki var būtiski ietekmēt Tavas orientēšanās spējas ūdenī, kā arī Tavu reakcijas ātrumu bīstamās situācijās, palielinot traumu gūšanas un noslīkšanas risku.
Slīcēja glābšana ir ļoti bīstams pasākums, tāpēc, pirms meties kādam palīgā, ne vien rūpīgi izvērtē savas peldēšanas prasmes, bet arī izsauc glābējus, zvanot pa tālruni 112, un pievērs apkārtējo uzmanību notiekošajam!

Kā parūpēties par bērnu drošību ūdenī:

Ar bērniem ir savlaicīgi jāpārrunā atbilstošākā rīcība situācijās, kad notiek nelaime.
Ja bērns neprot pedēt vai tikai apgūst šo prasmi, viņam, dodoties ūdenī, ir jāvelk speciāla peldveste.
Ūdenī jāpieskata visi bērni, arī tie, kuri jau prot labi peldēt, jo pieredze rāda, ka viņi var pārvērtēt savas peldēšanas spējas, aizpeldēt par tālu u.tml.
Bērni ir jāuzmana no viļņiem, kas var ne vien nogāzt no kājām, bet arī radīt izbīli, kā rezultātā tiek zaudēts līdzsvars. Turklāt ir jāņem vērā, ka vilkmes straume var ienest peldētāju dziļāk jūrā, viņam pašam to nemanot.
Bērniem atļauts spēlēties ūdenī ar piepūšamajām rotaļlietām tikai pie nosacījuma, ka pieaugušais atrodas ūdenī starp bērnu un dziļumu.
Ja bērns ūdenī atrodas dziļāk par jostasvietu, ar viņu ir nepārtraukti jāuztur vizuālais kontakts.
Ja pie mājas ir dīķis, baseins un/vai aka, bērni ir jāuzrauga īpaši. Piemēram, nav ieteicams attāt piemājas baseinos peldošas rotaļlietas, kas piesaista mazuļu uzmanību. Papildu drošībai šīs vietas ieteicams norobežot.

Lasi arī rakstu par peldkostīma lomu dzīvības glābšanā, jo, kad runa ir par drošību, nozīme ir katram sīkumam!

Raksts tapis sadarbībā ar biedrību Peldēt droši un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.