Drošības ieteikumi peldētājiem

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem Latvijā ik gadu noslīkst vairāk nekā 100 cilvēku, un pat ar labu peldētprasmi var nepietikt, lai glābtu dzīvību, jo uz un pie ūdens jebkurā situācijā jāievēro īpaša piesardzība.

SPKC statistika ir skaudra: vairums noslīkušo no ūdenstilpēm tiek izcelti peldsezonas laikā no maija līdz septembrim, visvairāk – jūnijā un jūlijā, taču noslīkst arī ziemā. Latvija ir starp tām Eiropas valstīm, kurās noslīkušo cilvēku skaits ir vislielākais. Biežāk bojā iet vīrieši – apmēram divas trešdaļas no visiem noslīkušajiem. Tas skaidrojams ar to, ka vīrieši ir pārgalvīgāki, biežāk pārvērtē savas spējas un lieto alkoholu.

Atpūta pie ūdens ir saistīta ar paaugstinātu bīstamību ne tikai nepietiekamas peldētprasmes dēļ, bet arī tāpēc, ka iespējams gūt dažādas traumas, kas palielina noslīkšanas risku. Mazāk zināmās peldvietās nepatīkamus pārsteigumus var sagādāt akmeņi, svešķermeņi ūdenstilpes gultnē, tā pēkšņi var strauji padziļināties vai, gluži pretēji, kļūt pārāk sekla. Arī šķietami pazīstamā peldvietā nedrīkst lēkt uz galvas ūdenī, jo situācija gultnē var būt mainīga. Tāpēc Drošības akadēmijas eksperti atgādina: izvēlies tikai labi zināmu peldvietu, nelec ūdenī, nekad nedodies peldēt vienatnē un, ja peldi kopā ar bērniem, īpaši uzmani viņu drošību.

Aicinām izvēlēties tikai oficiālās peldvietas un ievērot vēl dažus vienkāršus drošības noteikumus.

• Nepeldi aiz bojām, kas ierobežo peldvietu.

• Ja esi pārkarsis, ūdenī ej lēnām, lai nebūtu straujas ķermeņa temperatūras maiņas, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus.

• Ūdenī nevajag jokojoties skaļi saukt: “Palīgā! Slīkstu!”, jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs nepievērsīs uzmanību. Jāatceras arī tas, ka slīkšana notiek klusi.

• Neesi pārdrošs – neriskē! Dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību.

• Atceries, ka piepūšamie peldlīdzekļi (riņķi, matrači, bumbas u. c.) ir tikai rotaļlietas, nevis peldēšanas aprīkojums.

• Ūdenskrātuvēs nedrīkst lēkt ūdenī no tramplīna, laipas vai augsta krasta – ne uz galvas, ne kājām. Mediķu pieredze rāda, ka šādā veidā peldētāji ik gadu gūst smagas galvas un mugurkaula traumas, kas daudzos gadījumos rada invaliditāti vai beidzas ar nāvi.

• Vizinoties ar laivu vai nodarbojoties ar ūdenssporta veidiem, lieto glābšanas vesti! Neaizmirsti to uzvilkt arī bērnam.

• Vienmēr pieskatiet cits citu, lai nelaimes gadījumā varētu savlaicīgi palīdzēt.

• Nepeldies viens! Ja ūdenī radīsies problēmas, līdzās nebūs neviena, kas varētu palīdzēt.

• Nepeldies stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā.

• Nekad nedodies peldēt, ja esi lietojis alkoholu.

• Ārkārtas situācijā zvani 112.

Peldoties ar bērniem, parūpējies par viņu drošību.

• Jau iepriekš ar bērniem pārrunā, kā rīkoties situācijā, ja notiek nelaime.

• Bērnam, kurš neprot vai mācās peldēt, atrodoties ūdenī, jāvelk speciāla peldveste.

• Ne mirkli nenovērs uzmanību no bērniem! Ūdenī jāpieskata arī bērni, kuri jau prot labi peldēt, – bērns var pārvērtēt savas peldēšanas spējas, aizpeldēt par tālu vai pēkšņi nobīties.

• Bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt tik negaidītu izbīli, ka mazulis no tā vien zaudē līdzsvaru. Turklāt vilkmes straume nemanot peldētāju var ienest dziļāk jūrā.

• Bērniem atļauts ūdenī spēlēties ar piepūšamām rotaļlietām, ja pieaugušais atrodas ūdenī starp bērnu un dziļumu.

• Ja bērns ūdenī atrodas dziļāk par jostasvietu, ar viņu ir nepārtraukti jāuztur vizuālais kontakts.

• Ja pie mājas ir dīķi, baseini, akas, tie jānorobežo tā, lai bērni vieni paši netiktu klāt, un mazulis obligāti ir nepārtraukti jāuzrauga. Neatstāj piemājas baseinos peldošas rotaļlietas, kas piesaista mazuļa uzmanību.

Lasi arī rakstu par to, vai peldkostīma krāsai var būt izšķiroša nozīme dzīvības glābšanā, un uzzini, kura peldkostīma krāsa ir visdrošākā!

Raksts tapis sadarbībā ar Peldēt droši un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.