Zibens nav joks: kā pasargāt sevi un savu īpašumu?

Zibens izlādes pērkona negaisa laikā Latvijā ir salīdzinoši bieža parādība. Kamēr vieni cenšas tās iemūžināt fotogrāfijās un video, citi skaita pātarus vai meklē drošu patvērumu. Bet, ko darīt, ja negaiss pārsteidz atklātā vietā, piemēram, pļavas vidū – slēpties tuvākā koka zaru pavēnī, automašīnā vai grāvī? Un vai mājoklis ir drošākais patvērums šādos gadījumos?

Pieredze rāda, ka negaisa laikā pieļautās kļūdas var maksāt ļoti dārgi, un šajā gadījumā runa nav tikai par zibens izraisītiem bojājumiem īpašumam. Šī dabas parādība apdraud arī mūsu – cilvēku – veselību un dzīvību, uzsver Drošības Akadēmijas eksperti. To apliecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati – uzņēmuma pieredzē ir vairāki gadījumi, kad zibens izlādes laikā cietuši cilvēki.

Piemēram, vienā no šiem gadījumiem zibens iespēra atvērtā lietussargā, kas tika izmantots, lai patvertos no lietusgāzes. Rezultātā tā īpašnieks guva rokas traumu – bija nepieciešama rehabilitācija, lai novērstu tirpšanu un citus neiroloģiskus traucējumus. Savukārt citā gadījumā cilvēks guva traumu no krītoša zara, kas nolūza kokam pēc zibens spēriena.

Drošības Akadēmijas eksperti vērš uzmanību – fakts, ka Tev līdz šim nav nācies piedzīvot ar zibeni saistītus negadījumus, nenozīmē, ka šāds risks nepastāv vispār. Lai pasargātu sevi un savu īpašumu, ir svarīgi zināt, kā to darīt pareizi. Viens no galvenajiem likumiem ir saglabāt mieru.

Kas īsti ir zibens?

Tā ir spēcīga elektriskā izlāde atmosfērā, kas parasti notiek pērkona negaisa laikā un var izraisīt nopietnus postījumus – sākot no ādas apdegumiem un beidzot ar sabojātām elektroierīcēm, elektroinstalācijām, ēkām un transportlīdzekļiem. Kā skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji, viena no biežāk pieļautajām kļūdām negaisa laikā ir elektroierīču neatvienošana no elektrotīkla, kas var izraisīt pārspriegumu, elektrotraumas vai pat ugunsgrēku.

Saskaņā ar BALTA datiem visbiežāk no zibens izraisītiem cieš mājokļi un tajos esošā manta – vidēji apdrošinātājs saņem 20 atlīdzības pieteikumus gadā. Šie gadījumi ir ļoti dažādi, taču izteikti biežāk tiek fiksēti gadījumi, kuros zibens radīts pārspriegums elektrotīklā bojā tajā saslēgtās ierīces: datorus, televizorus, TV dekoderus, apkures katlus, boilerus, ledusskapjus, plītis, veļasmašīnas u.tml. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ieteicams uzstādīt mājoklim zibensnovedēju. Lai arī šis risinājums negarantē 100% drošību, pareizi uzstādīts zibensnovedējs būtiski samazina zibens trieciena radītos draudus.

BALTA dati atklāj kādu neparastu tendenci – aizvien biežāk par zibensnovedējiem kļūst robotizētie zāles pļāvēji, kas negaisa laikā darbojas privātmāju zālājos.

Kā zināt, ka tuvojas pērkona negaiss?

Mūsdienās ir pieejami dažādi digitāli risinājumi, kas ļauj sekot līdzi laikapstākļiem. Taču Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālisti norāda, ka par negaisa tuvošanos liecina vairākas pazīmes dabā. Pirmkārt, debesis kļūst zili pelēkas un tumšas, jo gaisā veidojas blīvi gubu-lietus mākoņi, kas aizsedz sauli (negaisam īpaši raksturīgi ir augsti kalna formas mākoņi ar izteiktām virsotnēm). Otrkārt, pēkšņi sākas brāzmains vējš vai iestājas absolūts bezvējš un neparasts klusums. Treškārt, mainās dzīvnieku uzvedība – putni lido zemāk vai slēpjas, bet mājdzīvnieki kļūst nemierīgi.

Ja dzirdi pērkonu un redzi zibens uzplaiksnījumus, saskaiti sekundes starp šādu uzplaiksnījumu un pērkona dārdiem. Dalot iegūto sekunžu skaitu ar 3, iegūsi aptuveno attālumu kilometros līdz negaisa vietai.

Kur patverties zibens laikā?

VUGD pārstāvji vērš uzmanību uz to, ka drošākā izvēle negaisa laikā ir palikt iekštelpās. Tomēr ir vērts paturēt prātā, ka pat mājās Tu būsi drošībā tikai tad, ja ievērosi elementāru piesardzību:

  • Neej negaisa laikā dušā vai vannā, kā arī nemazgā traukus – ūdens un caurules ļoti labi vada elektrību, tāpēc vari gūt elektrotraumas.

  • Nelieto negaisa laikā elektroierīces, piemēram, datoru, televizoru vai elektrisko tējkannu. Arī pīrāgu cepšana un veļas mazgāšana negaisa laikā nebūs droša izvēle. Rūpējoties par savu un īpašuma drošību, atslēdz uz negaisa laiku no elektrotīkla visas ierīces.

  • Neatstāj vaļā logus, īpaši tad, ja redzami zibens uzplaiksnījumi. Lai arī zibens tieši logā iesper reti, atvērts logs palielina iespēju, ka zibens izlādes laikā radītā trieciena dēļ tiks bojāts loga stikls vai telpā iekļūs dzirksteles no tuvumā esošiem objektiem, kuros iespēris zibens.

Ja negaiss tomēr pārsteidz ārpus mājas, ņem vērā – drošības pasākumi ir jāpielāgo katrai konkrētajai situācijai:

  • Ja atrodies automašīnā, apturi to drošā vietā – tālāk no kokiem, elektrolīnijām un ūdenstilpēm. Aizver logus un durvis, ieslēdz avārijas signālu. Paliec transportlīdzeklī, jo tā virsbūve darbojas kā vairogs, novadot zibens izlādi. Nelieto elektroniskās ierīces, kas pieslēgtas automašīnas elektrosistēmai, un izvairies pieskarties logu un durvju rokturiem, rāmjiem un citām metāla virsmām, jo zibens spēriena gadījumā Tu vari gūt elektrotraumas.

  • Ja atrodies atklātā teritorijā – pļavā, tīrumā u.tml. –, meklē patvērumu zemākajā iespējamajā vietā, piemēram, gravā. Izvairies no pakalniem un nepaliec klajā laukā, jo, ja tuvumā nav augstāku objektu, Tu vari kļūt par zibensnovedēju. Tāpat neuzturies elektrolīniju tuvumā, jo metāla konstrukcijas labi vada elektrību, līdz ar ko elektrotraumu gūšanas risks zibens trāpījuma gadījumā ir augstāks. Šāds trāpījums elektrolīnijā var izraisīt arī sprādzienu vai ugunsgrēku.

  • Ja atrodies mežā, meklē patvērumu zemākajā iespējamajā vietā, vēlams biezoknī ar zemiem kokiem, jo to vainagi kalpo kā dabīgs vairogs, samazinot zibens trieciena risku. Nekādā gadījumā neslēpies zem augsta, atsevišķi augoša koka, īpaši ozola, priedes vai cita masīvkoka, kas izceļas uz apkārtnes fona! Tāpat izvairies no mitrām vietām – purvainiem apvidiem vai strautiem.

  • Ja atrodies ūdenī vai uz ūdens – laivā, uz plosta, SUP dēļa u.tml. –, dodies krastā un meklē patvērumu, tiklīdz parādās pirmās negaisa pazīmes. Ūdens labi vada elektrību, bet zibens radītā elektriskā strāva tajā izplatās ļoti plašā rādiusā, tādējādi zibens spēriena sekas vari izjust arī tad, ja tas netrāpa tieši Tev.

Kā rīkoties, ja cilvēkam iespēris zibens?

Lai arī šādi gadījumi Latvijā nenotiek bieži, tajos izšķiroša nozīme ir ne vien minūtēm, bet arī sekundēm un pat milisekundēm, tāpēc:

  • Nekavējoties izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 113. Neatliec šo zvanu pat tad šķiet, ka cietusī persona jūtas labi – zibens ietekme var izpausties arī vēlāk!

  • Ja apkārtējā vide ir bīstama – atklāts lauks, ūdens vai metāla konstrukciju tuvums utt. –, pārvieto cietušo uz drošāku vietu. Rīkojies ļoti uzmanīgi, lai nepasliktinātu viņa vai viņas stāvokli.

  • Ja cietušais nereaģē, uzsāc dzīvības glābšanas pasākumus – sirds masāžu un elpināšanu, bet tikai tad, ja zini, kā to darīt pareizi!

Zibens nav tikai iespaidīgs dabas šovs – tas ir nopietns apdraudējums, pret kuru jāizturas nopietni. Piesardzība un zināšanas par atbilstošāko rīcību negaisa laikā var būtiski samazināt nelaimes gadījumu riskus, tāpēc nākamreiz, kad ieraudzīsi debesīs zibens uzplaiksnījumu, atceries – drošība sākas ar apzinātu rīcību!