Rudens – romantisks laiks meža dzīvniekiem, bīstams autovadītājiem

Sākoties rudenim, jāņem vērā, ka braukšanas apstākļi kļūst arvien sarežģītāki. Tumši vakari, nokrišņi, slapjas lapas uz ceļiem, rīti, kad gaisa temperatūra var noslīdēt zem nulles, – tas viss padara braukšanu bīstamāku, nekā ierasts vasaras mēnešos. Papildu bīstamību rada meža dzīvnieki, sadursmes ar tiem notiek visu gadu, taču tieši oktobrī un novembrī tās atgadās pat divreiz biežāk nekā vasarā.

Lai samazinātu sadursmju riskus, autovadītājam ir jāzina gan tas, kā novērst sadursmi, gan kā pareizi rīkoties, ja sadursme ir nenovēršama.

• Visbīstamākais laiks ir diennakts maiņa no gaismas uz tumsu un otrādi. Tātad īsi pirms saullēkta vai pēc saulrieta, kas ziemā nozīmē intensīvāko satiksmi, cilvēkiem dodoties uz darbu vai mājām pēc darba dienas.

• Stirnām, briežiem un aļņiem oktobris un novembris ir pārošanās laiks, bet mežacūkām tas iestājas decembrī. Šajā laikā dzīvnieki kļūst aktīvāki, jo meklē sev partneri. Sevišķi to var novērot aļņiem, kas, riesta laika iedvesmoti, mēdz iemaldīties pat pilsētā.

• Visbiežāk dzīvniekus var sastapt vietās, kur mainās ainava, – mežmalās, joslās, kur mežs pāriet krūmājā vai krūmājs pļavā, tur, kur vienā ceļa pusē ir mežs, bet otrā lauks u. tml. Lielajos mežu masīvos sadursmes notiek retāk.

• Sadursmes smagumu ietekmē daudzi faktori, piemēram, dzīvnieka izmērs, vai sadursme ir frontāla vai automašīnas sānos, kādus manevrus veic cilvēks utt., variantu ir ļoti daudz.

• Bīstamajās vietās nedrīkst trakot ar auto un pārsniegt ātruma ierobežojumus. Jārēķinās, ka jebkurā brīdī uz ceļa var izskriet dzīvnieks.

• Daudz ko var izšķirt tas, vai autovadītājs ir pilnībā koncentrējies uz ceļu, nevis, piemēram, raksta īsziņu telefonā. Pamanīt meža dzīvnieku jau laikus un paspēt nobremzēt ir iespējams tikai tad, ja šoferis pilnībā pievēršas auto vadīšanai un nekam citam.

• Redzot vienu dzīvnieku, jābremzē! Nav nekādas garantijas, ka tam nesekos citi. Tikai aļņi lielākoties pārvietojas pa vienam. Mežacūkas, brieži un stirnas dzīvo barā, tāpēc, ja viens šķērso ceļu, ar vislielāko varbūtību tam sekos vēl kāds. Tāpat jārēķinās, ka dzīvnieki pārvietojas pa vienām un tām pašām takām, kas nereti šķērso autoceļus. Pat ja kādu nobrauc, dzīvnieku paradumus tas nemainīs. Tāpēc, ja reiz uz ceļa gadījies sastapt stirnu vai konkrētajā ceļa posmā ir izvietotas atbilstošas ceļazīmes, šajā vietā labāk ātrumu samazināt un būt īpaši uzmanīgam.

• Mašīnai jābūt atbilstoši sagatavotai laikapstākļiem. Braucot apgrūtinātas redzamības apstākļos, jāpārliecinās, vai auto lukturi ir tīri, riepām jābūt atbilstošām braukšanas apstākļiem – ziemas riepām ar pietiekamu protektora dziļumu.

• Autoveikalos var iegādāties ultraskaņas svilpes, kuru korpusam cauri plūstošais gaiss pie noteikta ātruma – parasti virs 50 km/h – rada ultraskaņu, kas netraucē cilvēkiem, bet ir dzirdama zvēriem un liek tiem izvēlēties citu kustības virzienu. Tomēr uz tām nevar 100 % paļauties – tās ir trauslas un var viegli tikt sabojātas, mazgājot auto, bet ziemā tās var piedzīt ar sniegu vai lietu, kas apgrūtina to darbību.

• Jaunākais tehnoloģiskais risinājums ir infrasarkanās jeb nakts redzamības kameras, kas diennakts tumšajā laikā ceļmalās pamana cilvēkus un dzīvniekus, kuri no pārējās vides atšķiras ar temperatūru, un signalizē vadītājam, pirms viņš pamana problēmu. Taču šāds aprīkojums ir pieejams tikai jaunākajiem automašīnu modeļiem, un to uzstāda jau rūpnīcā, atsevišķi tas nav nopērkams.

• Nonākot avārijas situācijā, ir jārīkojas tieši tā, kā teikts ceļu satiksmes noteikumos – jābremzē. Jebkādi citi manevri ir pieļaujami tikai tad, ja šoferis ir 100 % pārliecināts, ka neapdraud pasažieru vai citu satiksmes dalībnieku drošību, taču arī pret paša veselību un dzīvību nevajadzētu izturēties vieglprātīgi.

• Svarīgi atcerēties, ka traumēts dzīvnieks pēc sadursmes var uzbrukt, tāpēc vislabāk tam netuvoties. Saskaņā ar likumu neatkarīgi no tā, vai notikusi sadursme ar savvaļas dzīvnieku vai mājdzīvnieku, par notikušo jāziņo policijai un atstāt notikuma vietu bez policijas atļaujas nedrīkst. Policija par notikušo informēs attiecīgos dienestus, kas nepieciešamības gadījumā sniegs dzīvniekam palīdzību.

• Sadursmes ar meža dzīvniekiem vidēji izmaksā tūkstošiem eiro, taču jāatceras, ka svarīgākas par jebkuriem transportlīdzeklim nodarītiem bojājumiem ir cilvēku dzīvības, kuras nevar novērtēt nekādā naudas izteiksmē.

Pēc sadursmes ar dzīvniekiem ir iespējama arī sadursme ar citiem transportlīdzekļiem. Uzzini, kā rīkoties šādās situācijās rakstā Kā rīkoties pēc ceļu satiksmes negadījuma?