Par mājokļa siltumu nākamajai ziemai parūpējies jau vasarā

Vai zināji, ka sodrējiem aizaudzis dūmvads ir ugunsbīstams? Netīrīti vai nekvalitatīvi skursteņi ik gadu ir iemesls simtiem postošu ugunsgrēku privātajā īpašumā ar nopietniem finansiāliem zaudējumiem un diemžēl arī ar letālām sekām. No tā varētu izvairīties, ja vien mājas īpašnieks būtu laikus parūpējies par apkures sistēmas pārbaudi un dūmvada tehnisko apkopi.

Kā liecina pieejamā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informācija, ugusdzēsēji ik gadu dodas uz vairāk nekā 500 izsaukumiem, kur dūmvados deg sodrēji. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā – var izraisīt intensīvu degšanu. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos.

Drošības akadēmijas statistika rāda, ka biežākie ugunsgrēku iemesli ir:

  • elektroinstalācijas bojājumi;

  • neuzmanīga rīcība ar uguni;

  • nepareizi izbūvētas vai nolietojušās apkures sistēmas.

     

Daudzos gadījumos nelaimi varētu novērst arī atbildīgāka attieksme no māju īpašnieku puses, tostarp:

  • regulāra skursteņu tīrīšana;

  • regulāra skursteņu tehniskā pārbaude;

  • viegli uzliesmojušu priekšmetu nenovietošana blakus apkures sistēmām, piemēram, malkas vai brikešu sakraušana pie pašas kurtuves.

Svarīgi ievērot! Apkures ierīces un dūmvadi jātīra vismaz divas reizes gadā!

Lai apkures sezonu pavadītu ar mierīgu sirdi, ir jāveic savlaicīga un regulāra dūmvadu tehniskā stāvokļa novērtēšana un apkope. Katram skurstenim atkarībā no tā materiāla un kurināmā veida ir savs ekspluatācijas termiņš. Laika gaitā tajos var veidoties mikroplaisas, kas apdraud ēkas drošību, bet, regulāri veicot to tehnisko novērtējumu, ir iespēja nelaimi novērst.

Lai skurstenis kalpotu godam, Drošības akadēmija iesaka ievērot vairākas lietas.

  • Nekurināt krāsni vai kamīnu ar slapju malku un ļaut malkai pilnībā izdegt, lai neveidotos biezi dūmi, no kuriem dūmvadi ātri aizsērē.

  • Cietā kurināmā, piemēram, malkas, kūdras, brikešu vai granulu, apkures sistēmas dūmvadu tīrīšanu veikt vismaz reizi gadā, bet vēl labāk – divas reizes gadā: pirms apkures sezonas sākuma līdz 1. novembrim, kā arī vienu reizi aktīvās apkures sezonā no 1. novembra līdz 1. martam.

  • Dūmvada apkopi jeb tīrīšanu uzticēt sertificētiem speciālistiem. Nereti privātmāju īpašnieki šo pienākumu veic paši, tas nav aizliegts, tomēr tādā gadījumā jārēķinās, ka tīrīšana jāizpilda atbilstoši dūmvada veidam.

  • Metāla dūmvadu nedrīkst tīrīt ar metāla birsti, jo tādā veidā metāls tiek saskrāpēts, straujāk veidojas korozija un dūmvads ātrāk zaudē izolējošās īpašības.

  • Ķieģeļu dūmvadu tīrīšanas periodiskums atkarīgs no kurināmā veida, un to var tīrīt ar klasiskiem paņēmieniem.

  • Cita veida (piemēram, keramisko) dūmvadu tīrīšana jāveic atbilstoši ražotāju norādījumiem.

Noderīga informācija!

Izvēlies tikai sertificētu skursteņslauķu pakalpojumus. Latvijas Amatniecības kamerā reģistrētie skursteņslauķi, sertificēti skursteņslauķi.

Lasi arī interviju ar BALTA ekspertu ugunsdrošības jomā Valentīnu Buiķi: svarīgākais par apkures sistēmu apkopi.