Kā mazināt traumu risku zīdaiņiem?

Zīdaiņa vecumā 9 no 10 traumu gadījumiem notiek mājās, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Šajā vecumposmā īpaši izplatīti ir kritieni no dažādām virsmām, applaucējumi, aizrīšanās un saindēšanās, uzsver traumatoloģe Rita Turkina-Brāle un bērnu aprūpes speciāliste, kustības “Esam mammas” vadītāja Jūlija Vanka. Drošības Akadēmijas eksperti sadarbībā ar ārstēm ir apkopojuši praktiskus ieteikumus, kā padarīt ikdienas dzīvi ar mazuli drošāku – no vides sakārtošanas līdz drošas kustības prasmju attīstīšanai.

Zīdaiņa vecumā bērniem tipiskas ir traumas, kas gūtas, nokrītot no horizontālas virsmas – dīvāna, gultas vai pārtinamā galda. Salīdzinoši bieži tiek traumēta galva, jo, kā skaidro traumatoloģe, tieši galva ir zīdaiņa smaguma centrs, līdz ar ko bērns lielākoties nokrīt ar galvu pa priekšu. 

Pieredze rāda, ka bieži traumas tiek gūtas brīdī, kad mazulis pirmo reizi apveļas, bet pieaugušais vēl domā, ka viņš to vēl neprot. Tā kā apvelšanās var būt arī nejauša, bērnus nav ieteicams atstāt uz paaugstinātām virsmām bez uzraudzības pat uz mirkli arī viņu pirmajos dzīves mēnešos, nepieciešamības gadījumā novietojot mazuli grīdas līmenī. Lielākiem bērniem, kuri jau spēj pārvietoties paši, lienot vai rāpojot, bērnu aprūpes speciāliste iesaka mērķtiecīgi mācīt tā dēvēto “malas likumu”, kad bērns, ieraugot dīvāna, krēsla, pakāpiena u.tml. malu, apgriežas un turpina kustību ar kājām pa priekšu. Tas būtiski mazina traumu gūšanas risku, nokrītot no paaugstinājuma: “Bērna smadzenēm ir nepieciešami “dati” par līdzsvaru. Tāpat viņiem ir nepieciešama iespēja brīvi kustēties. Pāraprūpe – ķiveres telpās, staiguļi un līdzīgi rīki var kavēt pamatprasmju apguvi. Daudz svarīgāk ir veicināt to, ka bērns jūtas kompetents savā rīcībā, jo tad arī vecāki jutīsies droši par bērna spējām.”

Visdrošākā vieta mazulim – grīda

Lielāko daļu mazulim bīstamo lietu mājoklī iespējams pamanīt tikai tad, kad paskatās uz pasauli no viņu skatupunkta, tāpēc J.Vanka iesaka visiem jaunajiem vecākiem izrāpot savu mājokli šī vārda vistiešākajā nozīmē: “Šī vienkāršā metode uzreiz sniegs vairāk miera, jo ļauj identificēt un novērst daudzus apdraudējumus, kas iepriekš palikuši nepamanīti. Piemēram, no pusmetra augstuma uzreiz redzami vadu gali, viegli aizsniedzamas sīklietas, nestabili galdi, pievilcīgas un vienlaikus bīstamas pudeles zem izlietnes. Tieši šī iemesla dēļ mājokļa “eksamināciju” ir vērts atkārtot, bērnam kļūstot kustīgākam, jo līdz ar jaunu iemaņu parādīšanos parādās arī jauni maršruti un kārdinājumi.”

R.Turkina-Brāle ir līdzīgās domās. Viņas galvenais ieteikums jaunajiem vecākiem ir pārcelt mazuļa pirmajos dzīves mēnešos lielāko daļu savu aktivitāšu uz grīdas, kas ir salīdzinoši droša vieta, īpaši, ja runa ir par bērna nokrišanas risku. Ja mazulis tomēr jānovieto uz paaugstinātas virsmas, svarīgi ir strādāt ar rokām un pievērst pastiprinātu uzmanību bērna pozicionējumam: “Piemēram, mazulis drošības nolūkā ir jāliek perpendikulāri virsmas malai, lai apvēliens nebeidzas taisni uz grīdas. Savukārt, ja viņš atrodas tuvu malai, pieaugušā plaukstai ir jāpilda “drošības jostas” funkcija. Šie ieradumi nav sarežģīti, bet ir ļoti efektīvi!”

Drošība mājokļa “karstajā zonā” – virtuvē

Karsta kafijas vai tējas krūze vienā rokā, mazulis otrā… Applaucējumi bieži ir pieaugušo ērtību “blakne”, tāpēc ārstes iesaka mainīt paradumus un nedzert karstus šķidrumus bērnu tuvumā. Krūzes ikdienā ieteicams novietot iespējami tālāk no galda, plaukta malas, bet vēl drošāk ir izmantot termokrūzi ar ciešu aizdari.

Arī ēst gatavošanas laikā bērnu labāk novietot drošā vietā uz grīdas, nevis turēt rokās pie plīts. 

Drošība automašīnā

Daži būtiski drošības apsvērumi ir jāievēro, arī dodoties ar mazuli izbraukumā ar automašīnu:

• Mazuli drīkst pārvadāt tikai viņa vecumam atbilstošā autokrēsliņā – tas nodrošina pareizu ķermeņa atbalstu un maksimālu aizsardzību avārijas gadījumā.

• Bērnam ir jābūt autokrēsliņā cieši pieprādzētam, turklāt bez virsdrēbēm, jo biezas jakas un kombinezoni var traucēt pievilkt siksnas pareizi. Ziemā nepieciešamības gadījumā var uzklāt siltu segu jau piesprādzētam mazulim.

• Autovadītāja blakussēdeklis nav piemērota vieta nedz zīdaiņiem, nedz arī vecākiem bērniem pat tad, ja viņi ir niķīgi. Drošāk ir sprādzēt mazuli aizmugurējā sēdeklī, vēlams – pretēji braukšanas virzienam, jo izpētīts, ka tas būtiski samazina traumu risku avārijas gadījumā.

• Pirms aizvērt automašīnas durvis, ir svarīgi pārliecināties, ka mazie pirkstiņi nav to ceļā – zīdaiņu pirksti automašīnas durvīs tiek iecirsti biežāk, nekā varētu domāt.

• Līdzīgi kā mājās, arī automašīnā bērnu nedrīkst atstāt vienu pat uz īsu brīdi. Zīdaiņi ir ļoti jutīgi pret temperatūras svārstībām – pat dažas minūtes var radīt nopietnus rikus, tostarp pārkaršanu un nosmakšanu.

Secinājumi?! Tikai viens. No traumām 100% pasargāts nav pasargāt neviens mazulis – tie var gadīties arī tā dēvēto “paraugvecāku” vecāku atvasēm. Taču traumu risku var būtiski mazināt, mainot savus ikdienas paradumus un pielāgojot mājokli dzīvei ar mazuli. Formula ir ļoti vienkārša: jo sakārtotāka būs vide mājās, jo mazāk bērnam būs jādzīvo aizliegumos – viņš varēs brīvāk iepazīt pasauli, bet vecāki varēs elpot mierīgāk!