Skolēnu vasaras brīvlaiks ir klāt – kā to pavadīt droši?

Lai arī skolēnu vasaras brīvlaiks daudzās ģimenēs ir ļoti gaidīts notikums, pieredze rāda, ka lielāka brīvība ikdienā nozīmē lielāku neuzmanību un pārgalvību, bet līdz ar to arī potenciālo negadījumu risku – tieši vasaras mēnešos būtiski palielinās bērnu traumatisms. Tāpēc ne vien mācību gada sākumā, bet arī noslēgumā ir vērts pārrunāt ar bērniem drošu uzvedību mājās un ārpus tās.

Vasarā bērnu gūto traumu spektrs ir ļoti plašs, taču aptuveni trešā daļa no tiem ir saistīti kāju, roku, pirkstu mežģījumiem un lūzumiem, liecina gan Bērnu slimnīcas, gan arī apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati. Šīs traumas visbiežāk tiek gūtas, spēlējoties rotaļu laukumos, pārvietojoties ar dažādiem braucamrīkiem, īpaši velosipēdiem un elektroskrejriteņiem, kā arī peldot un lēkājot uz batutiem.

Otrs izplatītākais traumu veids ir brūces un sasitumi. Gana izplatīti ir arī dažāda veida apdegumi, kas gūti kā pie grila, tā arī saulē.

Starp galvenajiem bērnu traumatisma cēloņiem vasarā ir gan zināšanu trūkums, gan savu spēku, prasmju pārvērtēšana un konkrētās situācijas pienācīga nenovērtēšana. Tāpēc Drošības Akadēmijas eksperti ir apkopjuši praktiskus ieteikumus drošībai uz ceļa, aktīvās atpūtas vietās, brīvā dabā, internetā un pat mājās, kur bērni nereti sasitas pret mēbeļu stūriem, applaucējas, uzrauj sev virsū priekšmetus.

Kritiski svarīgas ir zināšanas par drošu uzvedību uz ceļa

Tā kā bērni vasarā lielu daļu laika pavada ārpus mājas, īpaši svarīgi ir pārrunāt ar viņiem drošu uzvedību uz ceļa. Īpašu uzmanību ieteicams pievērst šiem jautājumiem:

  • Iela ir jāšķērso pa gājēju pāreju vai pie zaļās gaismas signāla luksoforā, turklāt tikai tad, kad tuvumā nav transportlīdzekļu vai visi transportlīdzekļi ir apstājušies. Būtiski – pirms ceļa braucamās daļas šķērsošanas vienmēr jāpaskatās pa kreisi, pa labi un vēlreiz pa kreisi pat tad, ja luksoforā deg zaļā gaisma!

  • Vilciena sliedes drīkst šķērsot tikai tam paredzētās vietās – pa dzelzceļa pārbrauktuvēm, gājēju tiltiem vai gājēju pārejām, turklāt pirms to šķērsošanas ir jāapstājas un jāpārliecinās, vai netuvojas vilciens. Būtiska nianse, ko bērni bieži piemirst – ja vilciens nav redzams, bet dzelzceļa pārbrauktuve ir aizvērta, sliedes šķērsot nedrīkst!

  • Lai braukšana ar velosipēdu ir droša, ir ne vien jālieto ķivere, bet arī jāievēro ceļu satiksmes noteikumi, tostarp jāizvēlas prasmēm un vietai atbilstošs braukšanas ātrums. Būtiski – lai patstāvīgi piedalītos ceļu satiksmē ar velosipēdu, bērniem no 10 līdz 17 gadu vecuma nepieciešama velosipēda vadītāja apliecība! Vairāk par drošu velobraukšanu lasi ŠEIT.

  • Ar elektroskrejriteni satiksmē drīkst piedalīties no 14 gadu vecuma, turklāt nepilngadīgiem braucējiem ir obligāta gan velosipēda vai citas kategorijas vadītāja apliecība, gan arī ķivere. Būtiski – ar vienu elektroskrejriteni nedrīkst vairāk kā viens cilvēks! Vairāk par drošu elektroskrejriteņu vadīšanu lasi ŠEIT.

Aktīvās atpūtas vietās svarīgi neaizmirst par pieklājību

Lai izvairītos no liekiem kreņķiem, ar bērniem ir jāpārrunā ne vien ceļu satiksmes noteikumi, bet arī drošas uzvedības principi atrakciju parkos, rotaļu laukumos, skeitparkos un citās aktīvās atpūtas vietās. Piemēram, ir vērts atgādināt par elementāru pieklājību, jo, grūstoties un mētājot dažādas lietas – arī smiltis un čiekurus –, savainoties var ne vien citi, bet arī pats. Vienlaikus ir svarīgi ievērot rotaļu laukuma lietošanas noteikumus (ja tādi ir) un izmantot bērna vecumam atbilstošas atrakcijas.

Papildus Drošības Akadēmijas eksperti aicina pārrunāt ar bērniem rīcību gadījumos, ja viņiem gadās noklīst vai ir nepieciešama apkārtējo palīdzība. Mazākiem bērniem ieteicams ievietot kādā slēgtā kabatā lapiņu, uz kuras uzrakstīts mammas vai tēta telefona numurs.

Mobilais telefons – tikai nepieciešamības gadījumos

Būtisks priekšnosacījums drošībai ir uzmanības koncentrēšana uz apkārt notiekošo. Mūsdienās liels uzmanības “zaglis” ir mobilais telefons, tāpēc Drošības Akadēmijas eksperti atgādina, ka nav ieteicams rakstīt ziņas, spēlēt mobilās spēles, lasīt sociālo tīklu ierakstus un klausīties telefonā mūsiku, ejot pa ielu, skrituļojot, braucot ar velosipēdu, šļūcot pa slīdkalniņu u.tml.

Nenovērtēts risks neuzmanība un pārgalvība pie ūdens un ūdenī

Vasarā bērnus ļoti vilina ūdens, jo tas ir veids, kā ne vien atveldzēties karstā laikā, bet arī izbaudīt īstus ūdens priekus. Tomēr atpūta pie ūdens un ūdenī ir saistīta ar paaugstinātiem drošības riskiem, tāpēc neatstāj bērnus bez uzraudzības pie ūdenstilpēm! Pārrunājiet, kāpēc nedrīkst iet peldēt vienatnē, peldēties nomaļās un nezināmās vietās, lēkt ūdenskrātuvēs no tramplīna vai augsta krasta, mēģināt glābt slīkstošus cilvēkus u.tml. Atrodoties pie ūdens, neaizmirsti uzklāt gan sev, gan bērnam saules aizsargkrēmu, lai izvairītos no iespējamiem apdegumiem. Tāpat ir vērts paturēt prātā, ka piepūšamie peldriņķi, matrači un bumbas ir tikai rotaļlietas, nevis peldēšanas aprīkojums! Bērnam, kurš neprot vai mācās peldēt, atrodoties ūdenī, jāvelk speciāla peldveste. Vairāk par drošību pie ūdens un ūdenī lasi ŠEIT.

Par drošu uzvedību nedrīkst aizmirst arī mājās

 

Pieredze rāda, ka bērni traumas visbiežāk gūst mājās. Piemēram, BALTA pieredzē lielākā atlīdzība par skolēnu vasaras brīvlaikā gūtu traumu ir bijusi par muguras skriemeļu lūzumu, kuru bērns guva, daudzoties dzīvoklī. Tāpēc ir svarīgi viņiem saprotamā valodā paskaidrot, ko drīkst vai nedrīkst darīt un kāpēc. Laikus parūpējies, lai bērnam nebūtu pieejami medikamenti, asi priekšmeti, sadzīves ķīmija u.c. bīstamas vielas, kas var apdraudēt viņa dzīvību. Pārrunājiet arī elektroierīču lietošanas noteikumus un rīcību gadījumos, kad mājās notikusi nelaime, piemēram, izcēlies ugunsgrēks, vai bērns guvis traumu.

Iepazīsties arī ar citiem rakstiem par bērnu drošību vasarā:

Lai arī kā vecāki censtos paturēt atvases savā redzeslokā 24/7, lai pasargātu no visiem iespējamajiem un pat neiespējamajiem riskiem riskiem, fiziski tas nav iespējams, tāpēc ir svarīgi pārrunāt ar bērniem drošības pamatlikumus ne vien mācību gada sākumā un noslēgumā, bet arī ikdienā, regulāri atgādinot pat it kā labi zināmas lietas.